Warning: Illegal string offset 'name' in [path]/includes/functions.php on line 6439
80m SSB uztvērējs -
+
... 2 3 4 5 6 ...

thread: 80m SSB uztvērējs

  1. #31
    Senior Member
    Apr 2007
    2,090

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Ar spoguleni tāpat neredzu problēmu, tas ir tikai filtrēšanas jautājums. Manā gadījumā pat speciāli 20m un 80m ir savstarpējās spoguļfrekvences.

    Kvarci ir visparastākie 9 MHz kvarci no Latgalītes Sametu kopā mazu ģeneratoru un atlasīju līdzīgākos pēc frekvences.

    Ar 25 jau jāsāk skatīties, vai tie ir īsti 25 vai tikai 3. harmonika. Nezinu, vai kvarca filtrs strādā labi uz 3. harmonikas. Vari pamēģināt ar spektra analizatoru.

  2. #32
    Senior Member
    Aug 2006
    233

    Re: 80m SSB uztvērējs

    NU visos jaunajos transīveros pirmā sf ir ap 40 mhz un tad vainu 8 vai kā tā.Vecajos lietoja pirmo sf mainīgu un otra bija 500khz jo bija emf filtri tikai tādi praktiski dabūnami.Protams ka 25 mhz kvarci nav iespējams labākais risinājums bet tie ir tā biežāk pieejami jo vecas tīklakartes mētājas pilna garāža un jo pirmā sf ougstāka jo vieglāk strādāt ar ieejas filtriem kam nav jābūt tik augsta labuma.Protams paaugstinoties sf pazūd jūtība bet ar šisdienu tehnikas jūtībām var visko panākt.protams ka ja ir fmetrs un ģenerators tad kaut ar rfsimm var daudz sarēķināt un tad ko konstruēt.Esmu arī visko tādu buvējis bet tas bija sen Jauki ka vēl kāds to dara.

  3. #33
    Senior Member
    Aug 2006
    233

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Reāli jau ssb var klausīties ar jebkuru AM uztvērēju tikai vajag vainu ģeneri uz starpfrekvences frekvenci +- 3khz ko var uzkombinēt no keramiskajiem filtriem un tad arī var dzirdēt.Vai nu vajag ģēnerēt tuvu uztveramajai f bet tas nav ērti.

  4. #34
    Senior Member
    Apr 2007
    2,090

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Nu, zapiņam arī var uzlikt lietos diskus. Bet tāpat nebūs ērtāk braukt.

    Transīveros pirmā starpfrekvence tik liela tāpēc, ka tie ir vispārējā pārklājuma uztvērēji, kas ļauj pārskaņoties jebkādi no 1-30 MHz, un tiem nav atsevišķu joslas filtru, tikai viens 30 MHz lowpass. Tad arī nākas lietot tik augstu starpfrekvenci un dubulto jaukšanu, un tad arī jācīnās ar ārpusjoslas trokšņiem. Neredzu vajadzību ko tādu darīt, ja taisa atsevišķiem diapazoniem paredzētu radio. Kādreiz visi par spogulenēm vaimanāja, jo izmantoja 455 kHz starpfrekvenci - skaidrs, ka tādā gadījumā jābūt labam preselektoram, lai kaut ko novājinātu megaherca attālumā.

    Manā gadījumā IF=9 Mhz, un 4 Mhz spogulis ir 14 MHz. Parēķini pats jebkuru 3. kārtas joslas filtru, sanāks vismaz 60 dB vājinājums uz spoguli. Nu priekš kam man tur 40 Mhz starpfrekvence.

    Manuprāt ar izlodētiem kvarciem nav ko ākstīties, tak veselu sauju var nopirkt par kādiem 2-3 latiem un atlasīt.

  5. #35
    Senior Member
    Aug 2006
    233

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Taisnība jau daļēji tev ir bet tas ka nelieto reselektoru ja ir augsta sf tas gan tā nav.ats kad ķidāju savu 840 redzēju ka tur katram diaazonam ir savs ieejas filtrs kas komutējās attiecīgajam bandam.Manā skatijumā tik augsta sf ir tikai taēc ka uztverot vai raidot ir izmantoti dds sintezatori un ja sf ir ap 40 mhz tad lai diapazonu pārklātu ierosinātājam ir jātinas no 40-70 mhz un tā arī ja raida netiek izstaroti visādi trokšņi un harmonikas.Arī uztverot nav tik daudz hlopatu ar precīziem filtru skaņojumiem. bet tas tā tikai starp citu
    Par tiem z runājot protams ka tirgū tie neko nemaksā.Mazn tāda aizdoma ka tas tavs kvarca filtrs ir nācis no viena radiožūrnāla uztvērēja aizmirsu nosaukumu.Tur reiz bija kas tāds uz 9 mhz.
    Galvenais lai iet.

  6. #36
    Senior Member
    Oct 2006
    Aloja.
    1,399

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Izrādās, ja rokas iztaisno, daudz kas sāk strādāt. Vēlreiz parēķināju spoles, ko biju satinis, un secināju, ka pilnīgi garām ir kvarca filtra impedances salāgošanas un jaucēja dipleksera spoles (L-metra man pagaidām nav). Kādas 5 reizes mazāka induktivitāte nekā vajadzīgs... kaut ko ne to būšu iemetis kalkulatorā. Pārrēķināju, trīsreiz pārbaudīju aprēķinus un pārtinu 4 spoles.

    Rezultātā viss aizgāja ideāli. Daudzās vainas, kas šķita katrā blokā, pēkšņi pazuda. Ne vairs priekšpastiprinātājs ierosinās, ne kvarca filtrs aizdomīgs, ne pastiprinājuma par maz, nav arī vainas otrajā jaucējā. Vakar klausījos visu dienu amatierus 20m un vakarā arī 80m diapazonā un priecājos. Nav man pareizo mēraparātu, bet pēc ņipruma un trokšņiem pagaidām izskatās vienā līmenī ar manu Degen 1102 uztvērēju. Toties nepareizo SSB blakus joslu noslāpē.

    Uztaisīju arī diapazona filtrus, citādi durvis ir plaši atvērtas jebkādiem traucējumiem. Lietoju pārskaņojamu cilpas antenu ar diviem pārslēdzamiem diapazoniem - 3.5-9 un 9-21 MHz (nosacīti 'nakts' un 'diena'). Pilsētas apstākļos ļoti noder, jo jebkurš garāks vads vienkārši savāks kaudzi ar traucējumiem, turklāt cilpai ir virziendarbība. Principā tāda antena jau ir labs filtrs un preselektors, taču, pieslēdzot ieejā īstu joslas filtru, trokšņi stipri samazinājās.

    Bildēs antena, uztvērēja kopskats (nav redzami tikai abi heterodīni un jaucējs), balansētais jaucējs ar diplekseri (no kastītes pagaidām iznesti priekšpastiprinātāji un filtrs, bet tie ies atpakaļ), heterodīns, kvarca filtrs ar priekšpastiprinātājiem, starpfrekvences un audio pastiprinātājs:




    Protams, pamazām domāju par PCB versiju, bet vēl ir padomā vairāki uzlabojumi un eksperimenti, un šādā izpildījumā tos daudz vieglāk veikt.
    Malacis.... ciitiigi esi pastraadaajis
    rasošais ninnis

  7. #37
    Senior Member
    Feb 2010
    116

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Var būt var pamēģināt šāda principa antēnu. download/file.php?id=2444

  8. #38
    Senior Member
    Apr 2007
    2,090

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Pēc pailgas ņemšanās beidzot ieguvu baudāmu heterodīna shēmu. Protams, tādu ir simtiem, un varētu vienkārši atkārtot kādu esošu, bet - elementi vienmēr pa rokai ir citi, un gribas arī izprast, kas kā darbojas. Apvienoju labāko, ko varēju atrast - Vačkara ģeneratoru, kas izceļas ar labu stabilitāti un mazu troksni, bufera pakāpi, kas atsien ģeneratoru no jaudas kaskādes, un lineāru jaudas kaskādi ar pretestības transformāciju. Parēķināju, pasimulēju un sapratu, kā A klase strādā, un kā taupīt enerģiju - jāslogo ar lielu izejas pretestību un tad jātransformē uz vēlamo. Vadīt 50 omus pa tiešo no kolektora ir lieki sildīt atmosfēru.

    Pašam ģeneratoram ar R2 pieregulēju minimālo strāvu, lai tas strādātu (ap 1 mA). Tad arī siltums izdalīsies minimāls un minimāli izskaņos frekvenci, uzsildot tranzistoru, kondensatorus un spoli. Visi kondensatori, no kuriem atkarīga frekvence, ir NP0 tipa (C4, C2, C3, C9, C5). C4 sastāv no 4 paralēliem 330p kondensatoriem (triks, kas arī palielina stabilitāti). C11 ir iezīmēts nosacīti - maiņkondensators 12-440 pF ir apkarināts ar vairākiem kondensatoriem, lai iegūtu vēlamo kapacitātes diapazonu.

    Jaudas kaskādē nekā eksotiska, ja nu vienīgi Q3 nav kapacitatīvi atdalīts no Q2, un to darba punktus iestāda jau no 5V stabilizētā sprieguma. Lai arī tas varbūt izskatās pēc Darlingtona, manuprāt nekā tamlīdzīga, jo pēc līdzstrāvas Q2 pilnīgi noteikti ir atsevišķa kaskāde (R4 nosaka Q2 miera strāvu). Shēma strādā līdzvērtīgi, ja ievieš atdalošo kondensatoru un uzstāda Q3 darba punktu, un, ja jau strādā līdzvērtīgi, tad kāpēc taisīt sarežģītāk.

    R5 regulē miera strāvu (15-20 mA atkarībā no izejas līmeņa) un R6 nosaka izejas līmeni (diožu jaucējam tipiski 7-13 dBm, kas ir 5-20 mW jeb 0.5-1 Vrms). R11 uzstāda izejas pretestību 50 omi, kas esot nepieciešama diožu jaucējam (bez R11 izejas pretestība ir tikai kādi 10 omi). Arī ap šo vajadzēja kādu brīdi pameditēt, lai saprastu, kā tas strādā.
     

  9. #39
    Junior Member
    Jul 2011
    14

    Re: 80m SSB uztvērējs

    Interesanti par to trafiņa bloķēšanas lietderību ar R11. Lai dabūtu 50 omu izeju pietiktu 9:2 trafiņa vietā likt 9:4 vai 2:1 un būtu 50 omi bez tā R11 lietošanas un papildus zudumiem. Pie tam vajadzētu samazināt pastiprinājumu (arī strāvas patēriņš samazinātos) samzinot R5, R6, vai R6 izmetot. Vienīgi varbūt tas R11 dod papildu atsaisti - līdzīgs efekts kā liekot vājinātāju izejā. Jā bet tad jau varbūt labāk noņemt R11 un likt 39 omu R izejā ??? Teoretiski lielas starpības nav, bet kā ir praktiski ??

  10. #40
    Senior Member
    Apr 2007
    2,090

    Re: 80m SSB uztvērējs

    O, beidzot kāds kaut ko jautā

    Kā es saprotu kopemitera shēmu - tā izejā strādā kā strāvas ģenerators. Galu galā kolektors cenšas uzturēt noteiktu strāvu atkarībā no bāzes strāvas. Līdz ar to izejas pretestība ir vienāda ar slodzes pretestību. Es, godīgi sakot, īsti nezinu, cik svarīgi tur ir tie 50 omi. Galu galā diožu gredzens ir nelineāra slodze un tur tā pretestība ir stipri nosacīta. Es vismaz nekādu starpību nedzirdēju ar/bez R11, ar pareizu izejas pretestību un nepareizu, ar lielāku/mazāku līmeni, taču spektra analizatora man nav. Nezinu arī, cik tas ietekmē jaucēja noturību pret intermodulāciju. Principā jau diožu jaucējs strādā tīri kā slēdzis un tur nevajadzētu tādām niansēm neko mainīt.

    Par papildus zudumiem piekrītu. Jāatzīstas, ka es sekoju maģijas kultam, jo skatījos, ka respektabli amatieri tādas pretestības liek (tas pats Wes Hayward), atradu savu izskaidrojumu un tam noticēju

    Starp citu, kā tev sanāk, ka 9:4 vai 2:1 dotu 50 omu izejas pretestību? Kolektorā taču nav 200 omu izejas pretestība, pēc manas saprašanas. Un kāpēc 39 omi?

    Ar transformatora koeficientu ir tā, ka tas ir pieļaujams diezgan šaurās robežās, ja kaskādei ir dots izejas spriegums un ieejas spriegums. Padomā - man izejā vajag noteiktus dBm jeb mV pie 50 omu slodzes. Konkrēti 1V un 20 mA. Tātad ar trafu varu šo spriegumu un strāvu mainīt uz kolektora. Manā gadījumā 4,5V un 4,5mA, un kolektors "redz" 1 kiloomu trafa pusē paralēli ar R11. Reāli kolektorā R11 dēļ plūst divreiz lielāka maiņstrāva. Tā kā tā ir vidējā kvadrātiskā strāva, tad uz kolektora miera strāvai būtu jābūt jau saviem 2*4,5*1.4 jeb ~15 mA, linearitātei 20 mA. Tāds ir mans darba režīms. Otrs faktors linearitātei ir minimālais spriegums uz kolektora 12-4,5*1.4 = 6V. Varētu ar trafu vēl vairāk mazināt strāvu un celt spriegumu uz kolektora, bet tad jau parādās nelinearitāte Vce dēļ. Vismaz tā man sanāca, ilgi simulējot variantus un parēķinot uz papīra Savukārt pastiprinājums (R5 un R6) izriet jau tīri no ieejas sprieguma (savi 200 mV uz Q2 emitera).

+

  1. : 2
    : 03-02-2011, 19:22
  2. : 13
    : 22-03-2010, 22:54
  3. : 0
    : 24-10-2009, 18:45
  4. : 6
    : 25-08-2008, 11:37
  5. : 5
    : 27-03-2008, 12:42