Warning: Illegal string offset 'name' in [path]/includes/functions.php on line 6439
Audiopederastija. vadi.
+
1 2 3 ...

thread: Audiopederastija. vadi.

  1. #1
    Senior Member
    Feb 2007
    4,624

    Audiopederastija. vadi.

    atljaushos uzcept atseviskju teemu. peec tam, kad taa buus uztapusi, vareesiet domaat - vai bezteemaa atstaat, vai pie audio/video paarvietot.

    iisais saturs:
    1. transformatori.
    a) U, I spektrs caur trafu
    b) to paarejas kapacitaates un to ietekme
    c) transformatoru trauceejumi starp moduljiem/iekaartaam

    2. ieejas RF filtri un co
    3. zemes cilpas
    a) sheemu sazemeeshana/shasija
    b) zemes cilpas primaarajaas kjeedees
    c) zemes cilpas signaala kjeedees

    4. kaa shis viss kopaa rada efektu: baroshanas vadi KRITISKI ietekmee skanju.

    taatad, katraa hiend aparaataa ir parasts 1faazu trafs [impulsnieki netiek apskatiiti].



    zemaakredzamajaa bildee U spektrs uz filtra kondensatoriem:
    U=15V, I=2A, C=16000uF, tilts - ar 'maigas' raksturliiknes diodeem.



    njemot veeraa to, ka spektrs nemainiijas, shunteejot tos C ar pleevi, ar tantaaliem, ar keramiku - jaaizdara secinaajums, ka Z shajaa [500..5K diapzonaa un augstaak] ir mazs.

    ok, paskatiisim sprieguma spektru PIRMS tiltinja. tieshi trafa sekundaarajaa tinumaa:



    jautri. piedevaam, ap 16kHz ir kaut kaadi troksnji, domaaju, paskatot plashaakaa spektraa, buutu interesanti liidz kaadiem 100+kHz.

    optimistiskais pinjeemums - tas ir tikai U, strava tur nepluust tik shausmiiga.
    paskatam straavas spektru transformatora sekundaaraja tinumaa.



    te nu redzam bildi. diezmheel, tagad ir skaidrs: komponentes plashaa spektraa ir gan ar lielu amplituudu, gan straavu.
    taatad, lielu energjiju.


    un tagad atceramies, ka trafs ir ABPUSEEJA/SIMETRISKA ieriice. taatad, mees varam [idealizeeta transformatora gadiijumaa] paredzeet, ka shaads pat U spektrs buus primaarajaa tinumaa.
    pie 220V 1.harmonika sanaak, ka komponentes ap 600Hz bus ar 2..3V amplituudu, ap 5kHz veel ap 20..50mV. un shaada liimenja trauceejumus rada taada/nekaada iekaartinja. ok, mees varam ceret, ka primaarajaa 'galaa' traucejumus slaapees:
    a) RF filtri. neslaapes. tie ir megahercu frekvenceem;
    b) elektrotiikls kaa U avots. arii fail. vadi kilometriem, ar lielu pretestiibu
    njemam veeraa, ka hiend biezhi ir lailjaudas ampi [par A klasi nerunaajot], tiltos tiek izmantotas Shottky ar asaam atveershanas likneem.

    papildus ceriiba - trafa induktivitaates, zudumi serdee.. un te ir naakoshaa vilshanas.
    trafam ir lielas PAAREJAS kapacitaates starp primaaro un sekundaaro tinumi. videejiem trafiem: 200..500pF, lielaakiem liidz pat 1..2+nF. sanaak, ka augstaakas [spektraa] komponentes mieriigi tiks cauri trafam. un te ir vel viens 'bonuuss'.

    mazjaudiigakiem trafiem paarejas kapacitaates var buut nebuutiski mazaakas, L notiekti - buutiski lielaakas.

    sanaak: lielas energjijas plasha spektra shausmas jaudiigs strafs transformee [pateicoties mazam tinumu L] un iegaazh elektrotiiklaa.
    savukaart, shiis komponentes, pastiprinaatas, no elektrotiikla, caur mazjaudiigaaku trafu paarejas kapacitaateem tiek 'mochiitas' sekundaarajaas [signaala kjeedees].

    un tas ir tikai saakums - mees apskatam gadiijumu, kaa jaudas ieriices rada nopietnas probelemas preampiem, cd atskajotajaiem, u.t.t.

    paskatot U un I spektru bisku ilgaak, ik peec kaadam sekundem/neregulaari bija plasha spektra 'uzplaiksniijumi' +20dB un vairaak, taatad, kaut kaadi plakskji.

    ejam taalak.
    'pateicoties' trafu paarejas kapacitaateem, visu iekaartu skanjas kjeedes uz augstaakaam frekvenceem ir saistiitas ar primaaro tiiklu, un arii savaa starpaa, bet katra iekaarta, 'pateicoties' slodzei 'tilts+kondensatori' kljuust par plasha spektra trauceejumu avotu.

    iisi par spanja vadu savienojumu.
    mums ir kaut kaads ienaakoshaa spanja avots - drankjigs: ar lielu Z, ar trauceejumiem palshaa spektraa [busim reaali], un VIENAA punktaa [sadaliitaajaa] tiek njemts spriegums VISAAM statnes iekaartaam: jaudas ampiem, preampiem, CD transportam..
    shajaa punktaa U visaam iekaartaam ir VIENAADS.
    taalaak straava pluust pa katras iekaartas baroshanas vadu. uz ieejas klemmem shis spriegums buus CITS. kaapeec?
    1. iekaartas ieejaa ir/buus RF filtrs
    2. iekaarta pati [kaa nelineaara slodze] rada plasha spektra trauceejumus/harmonikas

    shii atskjiriba starp iekaartu U [pie in klemmeem] buus jo lielaka, jo baroshanas vadu [liidz sadaliitajiem] Z ir lielaaks.
    savukaart, pateicoties paarejas kapacitaateem trafos, shii U starpiiba paraadaas signaala kjeedees [kaa skanjas traktu gnd potenciaalu atskjiriibas].

    pat neskatot taalaak, top skaiders: baroshanas vasi no sadaliitaaja liidz iekaartas trafiem ir atbildiigi/pie vainas par potenciaalu deltas paraadishanos [plashaa spektraa] starp iekaartu signaalu moduljiem, signaalu zemeem.

    ja shie vadi ir ideali, ar nulles Z, tad visas iekaartas [attieciibaa pret 0 potenciaalu] ir ar vienaadu potenciaalu primaarajaas kjeedees [pie trafiem], un trafu paarejas kapacitaates [kaut arii rada citas probleemas] potenciaalu starpiibu NEVEIDO.




    vienkaarshota sheema.
    atteelotas 2 nosaciitas iekaartas.
    augsheejaa daljaa viena [TR1, VT1, C1], apakshaa - otra [TR2, VT2, C2].
    U1 ir tiikla ienaakoshais spriegums [vienaads visam iekaartaam, jo njemts no 1 punkta sadaiitaajaa, liidz pat vadiem, kas izdaliiti iipashi, uzskatam, ka savienojumu R u Z =0, kas taa arii ir, ja saliidzina ar pagarinaataajiem liidz iekaartaam]. taa spektru shobriid neapskatu, jo es runaaju par RELATIIVAAM lietaam - U2. U2 ir signaala mezglu [skanjas plates] 'zemju' DELTA starp gnd1 un gnd2.
    piemeram, TR1 = jaudas ampam. 'pateicoties' slodzei VT1 un C1, plashaa spektraa tiek gjenereets skarbs spektrs II tinumaa. patiecoties mazai induktivitaatei, shis spektrs tiek pastiprinaats uz I tinumu un 'triekts' elektrotiiklaa.
    taalak redzam: no elektrotiikla U avota U1 [sadaliitaajs] liidz trafa I tinumam ir tiikla vads ar kaut kaadu Z, kuraa shiis lielas energjijas plasha spektra komponentes rada U deltu.
    savukaart, preampa [2.iekaarta] vada shaadu komponenshu krituma nav. pateicoties trafa paarejas kapacitaatei, visi 'gljuki' no tiikla nonaak sekundaarajaa tinumaa.
    U2 buus plasha spektra komponenshu delta.

    protams, ja iekaartas razhotaajs sachakareejis ieksheejaas kjeedes no ieejas klemmem liidz trfa primaarajam tinumam, nekorekti sazemeejis visu pasaakumu, piesleedzis nekorektus in [virknes] filtrus, shii gljuka laboshanai efekts buus 0. bet, to diemzheel, mees ietekmeet nevaram.

    shobriid apnika monolgus rakstiit, bet - liidzigas dabas probleemas veido:
    RF filtri gan starp ieejas vadiem [deelj dazhaadaam C un dahzaadaam rezonanses lietaam ar trafa I tinumu;
    deelj c starp ieejas poliem un shasiju [ja taadi ir], jo shasija parasti ir elektriski savienota ar signaala modulju gnd. sho gljuku labi spanja vadi mazinaas pat situaacijaa, kad peec filtra/liidz trafam ir kaadi virknes elementi ar lielu Z/R, kas ieprieksmineeto principu/ideju neljauj izmantot. jo normaals/nerakstiits likums: in filtri ir uzreiz/tieshaa tuvumaa [biezhi pat in rozetee iebuuveeti] pie ieejas klemmeem.

    jebkuraa gadijumaa sanaak: Z minimzeshana plashaa spektraa starp sadaliitaaja koppunktu liidz ieejas RF filtram, vai ideaalaa gadiijumaa - liidz trafa primaarajam tinumam - kritiska lieta. tas IR aciimredzami. vismaz man.

    par sho tikla vadu paarejas kapacitaateem. ja kaads teiks - kaada starpiiba, cik pF ir starp dziislaam. pilniigi pareizi - NEKAADA [tuvu tam]. BET.
    kaada starpiiba, kaada kapacitaate ir no shiim dziislaam pret citiem [piem., tuvu esoshiem signaala] vadiem? njemot veeraa Uin spektru - LIELA. kapacitaate pret visaadiem metaala galdinjiem, aparaatu metaala korpusiem, u,c, virsmaam? LIELA.

  2. #2
    Senior Member
    Jul 2010
    pie-Rīga
    2,288

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam bez pieslēgta trafa;
    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu un spektru trafa sekundārajā tinumā bez tilta, C un slodzes;
    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu un spektru trafa sekundārajā tinumā ar tiltu, un C , bez slodzes;
    Lūdzu parādi signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu, spektru uz primārā tinuma, spektru trafa sekundārajā tinumā ar tiltu, un C , pieslēgtu slodzi un spektru maiņstrāvas komponentei tieši uz slodzes (filtra izejā);

    Tad derētu paskatīties spektru maiņspriegumam rozetē istabas otrā pusē.

    Tā mēs iegūstam atskaites sistēmu, kuru varam zinātniski analizēt; šobrīd redzu mērījumus, neredzu referenci...
    Un neskatiet viņu pēc priekšpaneļa spozmes, bet gan vērtējiet viņa transformatora smagumu!

  3. #3
    Senior Member
    Feb 2007
    4,624

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam bez pieslēgta trafa;
    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu un spektru trafa sekundārajā tinumā bez tilta, C un slodzes;
    Lūdzu parādi man sava ieejas signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu un spektru trafa sekundārajā tinumā ar tiltu, un C , bez slodzes;
    Lūdzu parādi signāla spektru vietā, no kurienes tu ņem enerģiju (maiņsprieguma avots) primārajam tinumam ar pieslēgtu trafu, spektru uz primārā tinuma, spektru trafa sekundārajā tinumā ar tiltu, un C , pieslēgtu slodzi un spektru maiņstrāvas komponentei tieši uz slodzes (filtra izejā);

    Tad derētu paskatīties spektru maiņspriegumam rozetē istabas otrā pusē.

    Tā mēs iegūstam atskaites sistēmu, kuru varam zinātniski analizēt; šobrīd redzu mērījumus, neredzu referenci...
    Torni, ja Tu ieglubinaatos situaacijaa, Tu saprastu, ka shobriid [pagaidaam] nav PILNIIGI nekaadas noziimes Tevis mineetajiem meeriijumiem, jo es runaaju par DELTU, ne absoluutajaam lietaam. mani shobriid interesee DELTA, kas rodaas starp zemes cilpaam/iekaartaam. attieciigi, reference ir Uin, neatkariigi no taa spektra. jo vairaak - runaajot par spektru ABSOLUUTAJAAS lietaas, paraadiisies teema - a man tiikls korektaaks.
    es runaaju par kvantitatiivaam, ne kvalitatiivaam lietaam. saites koefs, starptinumu kapacitaates, zudumi serdees atskjirsies no iekaartas iekaartai.
    tachu, 500..2000pF paarejas kapacitaate no 230V tiikla uz signala kjeedem [kur runa par uV], kuram normaali ir 2..3..5% THD [taatad, augstaaki virstonji plasha spektraa ar amplituudu liidz 5..10V] - tas IR skarbi.

  4. #4
    Senior Member
    Jul 2010
    pie-Rīga
    2,288

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Nu, ēee, tu, sākdams savu monologu, īsti pētījuma mērķi nebiji nodefinējis. Es tagad to (mērķi) sapratu, bet deru, ka simts citu lasītāju - ne
    Tomēr palieku pie uzskata, ka pētījums un teorijas izklāsts nav pilnīgs
    Un neskatiet viņu pēc priekšpaneļa spozmes, bet gan vērtējiet viņa transformatora smagumu!

  5. #5
    Senior Member
    Feb 2007
    4,624

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Nu, ēee, tu, sākdams savu monologu, īsti pētīju mārķi nebiji nodefinējis. Es tagad to (mērķi) sapratu, bet deru, ka 100 citu - ne
    Tomēr palieku pie uzskata, ka pētījums un teorijas izklāsts nav pilnīgs
    nu, es to peetiijumu paleenaam papildinu. vnk man tas skjiet tik vienkaarshi/passaprotami/neinteresanti, ka rakstiit vlom. da i tie, kas nesaprot - nu, sore, nav jau man pienaakums veikt apgaismoshanas darbus plashajaa raidolietu amatieru laucinjaa. ja kaadam interesees nopietnaak - ieglubinaasies un sapratiis. :P

  6. #6
    Senior Member
    Jul 2010
    397

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Izskatās, ka es būšu viens no tiem 100, kas no tā rakstītā saprata labi ja 1/10 daļu, bet gribēju palūgt/pajautāt:
    1. Vai var tos papildinājumus likt katru nākamajā postā, savādāk ir jāmeklē, kurā vietā pirmajā postā ir papildinājumi- kas ir bijis izlasīts iepriekš un kas nav?
    2. Vai viss šeit augstāk aprakstītais norāda ne tikai uz vadu, bet arī drošinātāju kvalitāti (runa par to, vai ir vērts pirkt hi-end drošinātājus par n desmitiem latu).

  7. #7
    Senior Member
    Feb 2007
    4,624

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Izskatās, ka es būšu viens no tiem 100, kas no tā rakstītā saprata labi ja 1/10 daļu, bet gribēju palūgt/pajautāt:
    1. Vai var tos papildinājumus likt katru nākamajā postā, savādāk ir jāmeklē, kurā vietā pirmajā postā ir papildinājumi- kas ir bijis izlasīts iepriekš un kas nav?
    2. Vai viss šeit augstāk aprakstītais norāda ne tikai uz vadu, bet arī drošinātāju kvalitāti (runa par to, vai ir vērts pirkt hi-end drošinātājus par n desmitiem latu).
    nu, par fuse gan es teikshu - sharlatanisms.
    pat, ja mees pareizinaatu iespeejamo R, L izkliedi tiem dazhaadajiem [leetajiem/daargajiem] fuse reizes 1000, idejiski ir 2 situaacijas:
    1. ja fuse ir PIRMS filtra kondjoriem, tad lielaaks R un,jo vairaak, L butu VEELAMS, jo 'maigaak' noslogo trafu - mazak augsto harmoniku, u.t.t. taatad, daargie fuse SAMAZINAATU performanci;
    2. ja fure ir PEEC kondensatoriem, tad L minimizeshana [idejiski] ir ok virziens.

    bet, kaa jau mineeju - nu, tie nH, uohm - uz paarejo lazhu fona [vadi, celinji] - sharlataanisms [no tehniskaa viedoklja].

    p.s. par to postu - man tie papildinaajumi ieksh esohajaam muljam rodaas, taapec- naakoshajos postos buus pilniigi nelogjiski..

  8. #8
    Senior Member
    Nov 2009
    279

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Interesanti, cik nu es sapratu.
    Pirms kāda laika eksperimentēju ar barošanas ietekmi uz skanējumu. Tā kā esmu dumš, rezultātu vērtēju vienkārši paklausoties mūziku. Radās dažas atziņas, kas, iespējams, sasaucas ar Kaspicha pētījumu.

    Uzstādījums: toroidālais trafs 2x24V, 300VA; MUR860 "mīksto" diožu tilts katrā plecā, 2x6800 uF kondensatori katrā plecā, galā LM3886 čipamps.

    Hipotētiskā ideja: diožu p-n pārejas kapacitāte ar trafa sekundārā tinuma L un C veido rezonējošu kontūru, kas "zvana" no diožu pārslēgšanās impulsiem un/vai ienākošās RFI tīkla drazas. Pilnīgi pieļauju, ka šī hipotēze ir nepareiza vai nepilnīga, bet tas bija pietiekams iemesls veikt dažus praktiskus izmēģinājumus:

    1) Paralēli trafa sekundārajam tinumam pieslēdzu RC ķēdi. Ar domu slāpēt kontūra zvanīšanu.
    2) Paralēli trafa sekundārajam tinumam pieslēdzu C. Ar domu pazemināt kontūra rezonanses frekvenci.
    2a) variācija: Viena C vietā saslēgt virknē divus lielākus C, to viduspunktu sazemēt. Ar domu samazināt "common mode" drazu.
    3) Paralēli trafa primārajam tinumam pieslēdzu C. Ar samērā neskaidru ideju, ka tas varētu mazināt ienākošo RFI, kā arī varbūt ietekmēt trafa rezonanses.

    Pēc maniem novērojumiem, (1) un (2), un it īpaši abi kopā dod jūtamu uzlabojumu skanējumā.
    (3) ir neliels pienesums, bet tomēr ir.
    Par (2a) pienesumu viedokļa nav, konkrētajā situācijā salīdzinot ar (2) konfigurāciju atšķirību nejutu.

    Jautājums - vai
    a) ar kādu no šīm metodēm var objektīvi samazināt konstrukcijas lažu, tīkla vadu, barošanas traucējumu utt ietekmi?
    b) šo modifikāciju ietekme ir reāla, bet ietekmes mehānisms ir pilnīgi cits? Tas nozīmētu citas metodes elementu optimālo vērtību atrašanai.
    c) Tie ir pilnmēness murgi?

  9. #9
    Senior Member
    Feb 2007
    4,624

    Re: Audiopederastija. vadi.

    nu, ietekme buut VAR. visos punktos. bet - vajadzeeja pameeriit.
    muusidenaas jau pameeriit var kaut vai ar datora iebuuveeto skanjas karti un kaadu RTA.
    iesaakumam paskatiit skanjas diapazona spektru, tad - augstaaku..

    man iisais secinaajums. jaataisa aktiivais tiikla filtrs/modulis, kas:
    1. likvidee DC komponenti tiikla spanii
    2. samazina THD, pazemina harmoniku spektru un Rout plashaa spektraa liidz kaadiem <0.1ohm
    3. jauda kaadi 2kW

    pasiivi ko shaadu izpildiit nevar. ir, protams, hiendam paredzeeti tiikla filtri, bet.. joslaa simti Hz.. dazhi kiloherci Rout lejaa 'nogaazt' iisti nevar, zemaas harmonikas buutiski samazianat - arii nee..

    p.s. shis nu nekaads mega peetiijums nav, bet pametu ideju. sho te kaadreiz var/eetu smuki sameeriit. bet nu - briinums, kaa vispaar kas skan [saprotot to probleemu]..

    p.p.s. zemaas harmonikas, Rout arii infrazemajaas vajag gaazt lejaa, lai uz basu sitieniem, pieaugot/samzinoties pateerejamaji jaudai, neparaadaas DC komponente vai papildus kroplji vai 'prosadkas'.

  10. #10
    Senior Member
    Jan 2011
    ūdensgalvas pilsēta 27432346 (just phone, no SMS!)
    3,407

    Re: Audiopederastija. vadi.

    Protams, nav panaceja pret visām minētajām kaitēm, bet labāk par neko - jau gadiem savām vajadzībām brūķēju atdalošo transformatoru, kuram primārais un sekundārais uz atsevišķām spolēm (katra savā ПЛ serdes pusē). Nav vairs tik liela kapacitāte, caur ko sūdiem līst. Virsū nenoslēgti kapara folijas ekrāni. Priekšā - zemēta filtru kaste ar droselēm un caurvada kondensatoriem. Lai radītu zudumus AF šļurai - ferīta cilindri samaukti uz vadiem. Kaut kur jau rakstīju, ka pateicoties šiem pasākumiem, trolejbusu tiristoru (vai kas viņos tur) tirkšķi vairs netraucē.
    Alles was echt ist, ist gut!

+

  1. : 72
    : 12-01-2012, 08:31
  2. : 207
    : 02-10-2011, 19:17
  3. : 16
    : 16-04-2009, 19:33
  4. : 0
    : 04-04-2009, 18:24
  5. : 5
    : 30-08-2006, 07:04