Warning: Illegal string offset 'name' in [path]/includes/functions.php on line 6439
PCB izgatavošanas metodes, pārskats
+
1 2 3 ...

thread: PCB izgatavošanas metodes, pārskats

  1. #1
    Senior Member
    Oct 2009
    Rīga
    906

    PCB izgatavošanas metodes, pārskats

    Litogrāfijas procesi PCB izgatavošanai: Īss vēsturisks un tehnoloģisks ekskurss jaunajai paaudzei par atcerēšanos.
    Moto: Ja viss jaunais esot tikai labi aizmirsts vecais, tad jāvaino slikta vēsturiskā atmiņa.
    1) 50-90 gadi: Virtuve tehnoloģija - zīmēšana ar roku
    Vispirms plati, protams izplāno. Plānošanai lieto milimetru papīru, urbumus iezīmē ar pildspalvu bet celiņus ar zīmuli. Izmantojot dzēšgumiju un krāsainus zīmuļus, pakāpeniski aizvien labāk piedzen celiņu formu, vietu un trasējumu. Nelabojamu kļūdu vietas aizlīmē ar milimetru papīra plāksteri. Vēlāk parādās salokāmā tipa (harmonika) lielo ESM printeru papīrs, un tam rūtiņa ir 2,5mm, kas ir daudz ērtāks loģikas tablešu kājiņām, kā arī štekeru standartu dēļ. Metode tā pati, dzēš un līmē.
    Kad plate izplānota, to pārnes uz foliēto tekstolītu (toreiz getinaksu) ar rakstāmmašīnu kopēšanas papīru (carbon paper) pārnes celiņu kontūras uz varu, tiesa, precīzāk sanāk, ja plānojuma papīru ar izolenti pielīmē pie plates un uzreiz saurbj caurumus. Tad plānojumu atlīmē un ar smalku dabiskās vāveres otiņu ar spicu galu (1 mm līdz 3 mm resnas) ar krāsu piepilda celiņu laukumus. Celiņi sanāk ļoti eleganti, ar plūstoši mainīgu platumu un māksliniecisku piesitienu, minimālais platums ap 1 mm, kaut arī mazos garumos ar milzu koncentrēšanos un rokas atbalstīšanu iespējams sasniegt pat 0,2 mm.
    Vēlāk tiek apgūta lodīšu pildspalvas iekšiņa un tās krustojums ar šlirces muskuļu tipa adatu, kam virsū var uzlikt mazo klistīra baloniņu vai pipetes gumiju, vai vismaz iemērkt stiepli teces regulēšanai. Celiņi tad protams ir konstanta platuma, no skaistuma ne vēsts, toties ātri (minūtes, salīdzinot ar otiņas metodes stundu) un praktiski.
    Krāsas – ļoti laba ir asfaltlaka, bitumlaka, vai bitumena piķa šķīdums benzīnā, terpentīnā, acetonā vai solventā. Šo krāsu nav iespējams pārkodināt, tā ir absolūti noturīga, absolūti adhezīva, kontrastaina un viegli retušējas ar skalpeli vai adatu. Pildspalvu ērā populārāka kļūst dāmu nagu laka. Aizdomas, ka iemesls ir parocīgā pudelītes forma un otiņas esamība tajā, jo šo krāsu lāga nevar saskatīt kur ir un kur nav, tā slikti klājas, un zem tās pārkodinot var palīst apakšā dzelzs hlorīda kodinātājs.
    Vēlāk ekonomija sit augst vilni, un parādās nopērkama ne tikai auduma, bet arī PVH izolente, toreiz tikai zila. Kad arī līme tai tiek piedzīta tā, ka šamā nekrīt nost (tik un tā tā daudz švakāka kā mūsdienās), var ar žileti nogriest šauru strēmeli un celiņus uz plates uzlipināt. Ja kodina veikli, tad zem līmes praktiski kodinātājs nepalien.
    Lai vai kā, neviena no rokas zīmēšanas metodēm neder lielu tirāžu taisīšanai, jo laika patēriņš un ātrajai iekšiņas metodei izskats ir neadekvāti.
    2) 50.gadi. Dabīgo sveķu ķīmija
    Izrādās, dažu koku sveķi, piemēram Sibīrijas ciedram, koagulējas sārmos. Sveķus sajauc ar nelielu daudzumu kālija bihromāta, un karstus (bet ne virs 45 C kad sākas koagulācija) uznes uz plates centrifūgā. Kļūst gaismasjutīgs žūšanas procesā. Eksponē apmēram stundu līdz divas spēcīgā saulē un attīsta siltenā ūdenī, tad nostiprina ar hroma anhidrīda sķīdumu (dubiteļ).
    3) 60-70 gadi. Želatīna kā arī olu ķīmija.
    Pēc īsa laika līdzīgu efektu atklāj arī olu baltumam (tas gan izrādās pavājš pret dzelzs hlorīda ietekmi), tad želatīnam, un beidzot agar-agaram, mazākā mērā arī kaulu līmei. Apmēram uz litru fotorezista jāņem pāris ēdamkarotes želatīna (2-6, atkarībā no želatīna kvalitātes, tā lai veidotos kārtīga želeja) un ar kārtu tējkarote Kālija Bihromāta pulvera. Pēdējais jādozē ļoti eksakti, ja par maz, tad slānis būs jēls attīstot, ja par daudz, slānis neattīstīsies, jo būs ciets. Tāpēc katrai jaunai izejvielu partijai veic eksperimentālu optimālā sastāva piedzīšanu - sūri ķēpīgi. Slāni var uznest prasti uzlejot uz 45 grādi slīpas plates ar kanniņu, vai elementārā centrifūgā ar apmēram 30-90 rpm. Par centrifūgu kalpo plašu atskaņotājs, kam izzāģē centrālo pumpuci, un malās ieskrūvē piespiedējatsperes. Žāvē tumsā, ar piespiedu gaisa cirkulāciju, bezputekļu vidē (vismaz ar automašīnas gaisa filtru), eksponē ar saules gaismu vai 500 W cāļu lampām, 0,5m attālumā 15-20 minūtes. Metodes spēju robeža 0,1 mm, bet stabili rezultāti pie 0,3mm.
    4) 70-90 gadi. Polivinilspirta ķīmija.
    Līdzīgs efekts tiek atklāts arī polivinilspirtam, tas dod izšķirtspēju ap 0,05mm kaut arī stabili strādā līdz 0,1mm, bet PVS sastāvs ir gana stabils, lai receptūra no partijas uz partiju nemainītos. Ar to ir stabilāks rezultāts un lētāks process, kā arī rezista slānis ir kodinātāja noturīgāks.
    Plates konstruēšanas tehniku nākas krasi mainīt, gatavo paštaisītu koppapīru ar grafīta zīmuli notriepjot baltu papīru, jo tādam pēdas, atšķirībā no kancelejas koppapīra, var viegli nodzēst. Pārnes plānojuma celiņu kontūras uz biezu un iespējami baltu vatmaņpapīru (vēlams vismaz 0,5mm biezu) ar šo koppapīru, bet urbumus iebaksta ar smalku adatu. Tad plānojumu atlipina, kontūras pārzīmē ar maigu mīkstu zīmuli, bet ar adatcirkuli iezīmē riņķīšus ar tušu katrā cauruma vietā, kur jāiztaupa baltums urbumu centrēšanai. Alternatīva bija fotogrāfiski palielināt plānojumu un kopēt no fotogrāfijas. Attapīgākie fotofilmiņu lika fotopapīram domātajā palielinātājā, un iekopēja kontūras pustumsā pārzīmējot ēnu robežas. Maz darba nelikās.
    Celiņus zīmē ar tušas spalvu, otiņu utt, bet sargās kļūdīties, jo lai gan vatmanis pacieš žiletes kasījumus, tie nevar būt apjomīgi. Zīmējuma kontrastam jābūt absolūti ideālam, ideāli melns prêt ideāli baltu. Un uzlīmējumi kļūdu labošanai nav pieļaujami – tie metīs ēnu. Maksimums, retušēt drīkstēs ar balto rakstāmmašīnu korektoru, kad to izgudros un sāks ražot, līdz tam bija baltā guaša.
    Metodes būtiska priekšrocība ir tiesības zīmēt visu 1:1 vai 1:2 vqi 1:3 un pat 1:4 mērogā (visbiežāk 1:2) – palielinājums dod iespēju zīmēt ļoti precīzi kā arī ātrāk visu noeksponēt. Mazam eksemplāru skaitam taisa negatīvo procesu, tas ir, no vatmaņa eksponē caur lielas apertūras objektīvu ar polivinilspirtu pārklāto PCB. Tad eksponēšanas laiks ir daudzas stundas pie 500 W lampas. Lielākam eksemplāru skaitam eksponē melnbalto fotofilmu, attīsta ar parastām fotogrāfiskām metodēm, un to ar vakuumpiesūcekni piespiež PCB, kas pārklāta un nožāvēta ar polivinilspirta rezistu. Šis sanāk pozitīvais process. Tad eksponēšana sanāk dažās minūtēs.
    Vakuumpiesūceknis pēc būtības ir teraftalāta vai cita gana caurspīdīga plastikāta lente uz rāmja, rāmim pa iekšējo perimetru ik pa 5-8 mm saurbti 1-2 mm caurumiņi uz vakuumsūkni. Par sūkni ņem putekļu sūcēju, dīzeļdzinēja bremžu pievada vakuumsūkni, aspiratoru vai jebko, kas rada kaut pavisam nelielu vakuumu. Ja vakuums nav labs, tad vietām filma var nepiespiesties platei un radīsies neasumi vai pat dubultkontūra. Ja iespējams izgatavot UV lampu eksponētāju, tas būtiski paātrina garlaicīgo eksponēšanu. Par UV avotu labi der ielu laternu lampas DRL250, DRL400, DRL-800 (tām nodauzot ārējo korpusu bet saglabājot iekšējo ampulu), vai bezluminifora dienasgaismas lampas solārijiem (montējot kastē tā, ka blakuslampas saduras ar tikpat kā bez spraugas – citādi ekspozīcija būs viļņveida, vai lampa no “kvarca saulītes” = tad jāietur distance vismaz 2 -3 plates garumi, lai nav pleķains.
    Polivinilspirta izšķiršanas spēja ļauj izvilkt 2 celiņus pa starpu starp 2 kontaktlaukumiņiem 155 loģikai, taču tad litogrāfijas tante nešpetni lamājas pīpētavā, bet viens celiņš ir ikdienišķa norma.
    Divpusīgai celiņu taisīšanai abas puses filmas sakniebj kopā ar papīru skavotāju - pret gaismu labi novērtēt sapasību. Un plati ieliek pa starpu. Eksponēt var vienlaikus vai secīgi pusi pēc puses.
    5) 50-80 gadi. Šelkogrāfija.
    Tomēr PVS tehnoloģija ir par lēnu fabriku masveida ražošanai. Ja vajadzīgs vismaz pāris simti plašu, tad ar jebkuru no augstāk aprakstītajiem rezistiem izgatavo slāni uz smalka sieta. Meiteņu matu bante spēj dot celiņu izšķirtspēju ap 1 mm, taču poligrāfiskas kvalitātes sieti spēj sniegt pat 0,1 mm, tikai tie ir semi-militārs materiāls, kā jau viss, kas saistīts ar poligrāfiju. Krāsu iespiež ar gumijas rakeli (platu gumijas špakteļlāpstiņu apmēram 6-10 mm biezu, ar 60 grādos atslīpētu malu) krāsas biezība ir precīzi jāpieregulē, ražība apmēram 5 sekundes uz A0 formāta plati, iespējamā tirāža ļoti atkarīga no rakeles raupjuma un rezista izturības – starp 200 un 20 000 kopijām. Ak jā, siets protams tiek fundamentāli iespriegots starp diviem rāmjiem vadoties pēc skaņas, jādžinkst uz Do noti.

  2. #2
    Senior Member
    Oct 2009
    Rīga
    906

    6) 85-95 gadi: ERA, Pyloris un citi primitīvie kseroksi
    Šajā laikā notiek politisks brīnums, militāra noslēpuma statuss pazūd elementārajiem kopēšanas aparātiem. Pēc būtības tie ir lielformāta fotokamera ar milzu objektīvu, kam apertūra diametrā tā ap 15-20 cm. Attēlu fokusē uz selēna plati, patiesībā Viļņas vakuumpārklājumu institūtā pārklātu duralumīniju. Selēns, ja tas ir iepriekš nobraukts gar koronējošu stiepli, kļūst gaismasjutīgs, apgaismotie iecirkņi zaudē lādiņu, nepgaismotie saglabā un spēj pievilkt pretēji uzlādētu krāsas pulveri. Krāsa mēdz būt pozitīva tipa vai negatīva tipa, atkarībā no savas uzlādētiesspējas, attiecīgi ir jāmaina koronas sprieguma zīme, un mainās - vai attēls ir melns jeb attēls ir balts. Visi procesi, sākot ar eksponēšanu un beidzot ar attīstīšanu kratot kaseti ir neautomatizēti, ar roku. Attīsta ar magnētisko otu, vai ar stikla mikrolodīšu kaseti, kurā ieber dozētu krāsas pulvera daudzumu uz 0,7mm lodītēm.
    No selēna plates krāsas piesūcināto attēlu elektrostatiski pārnes uz tipogrāfiskās ofseta gumijas plātni (tobiš vēlreiz koronējošā stieple uz ritentiņiem), bet no tās elektrostatiski pārnes uz PCB. Krāsu fiksēt var ķīmiski, viegli siltos acetona tvaikos, taču kas labs poligrāfijai, nav labs PCB – stiprs fons un mikrodefekti te nav draugs. Tāpēc PCB lietoja tikai termisko fiksēšanu – uz gludekļa spirālēm, kas ik pa 2cm novilktas paralēli uz rāmja, temperatūra rūpīgi jāpiemeklē. Akurātums vismaz 0,2mm, tirāžas – A3 formāta plate katrās 5 minūtēs. Patiesībā tas bija izcils rezultāts pat mūsdienām, jo izšķirspēja vismaz 0,01 mm.
    7) Mūsdienas: Positivus process
    Nopērk bezjēgā dārgo un bezkaunīgi mazo Positivus pudelīti, uzklāj to platei un nožāvē tumsā (gaismasjutība rodas cietēšanas laikā). Labāka precizitāte ir uznesot centrifūgā, piemēram uz patafona ripas, taču drīkst arī rupji uzliet, tikai tad patēriņš un nevienmērība būs lielāki. Ižķirtspēja ir ap 20-50 mikrometri, ideāls SMD pielietojumiem. Attīsta ūdenī, un uzreiz kodina. Eksponēšana, protams, vakuumsaspiedumā no filmas, vai mūsdienīgāk, no kseroksētas kodaskopiem domātās caurspīdīgās plēves, kas domāta pulvera printeriem, lietojot intensīvu gaismu. Uzmanīgi, tintes printeriem domātā plēve ir nepietiekami melna, bet ielikta lāzerprintera termorullī, tā ielīp un printeris tūlītēji nonāk remontā, bet smagākos gadījumos printeru paradīzē. Rindā sakrāmētas 40w DGL (bez spraugām) spēj nogaismot apmēram 3-10 minūtēs. Labs gaismotājs ir kodaskops, datora projectors, saule. Spuldzei ir nevienmērība malās, bet mazu platīšu gadījumā tā nav pamanāma.
    8. Mūsdienas: Zilās plates.
    Tā kā tik liels čakaris ar Positivus, tad ir nopērkamas PCB plates, kas jau rūpnīcā pārklātas ar zilas krāsas rezistu. Tās gan maksā 2-3 reizes vairāk kā parasta PCB, taču rezultāts ir iegūstams uzreiz, noeksponē no kodaksopa plēves un attīsta ūdenī. Izšķirtspēja ap 10 mikrometri. Vakuumpiesūceknis obligāts. Gaismajutība – ar kārtu pusstunda kvēlspuldzes gaismā, sekundes ultravioletajā, minūte saulē.
    9) Mūsdienas: Lāzerprinteris+laminators
    Ņem "pareizo" papīru, liek printerī un drukā spoguļrakstā. Labākie rezultāti, ja tas ir 90 gadu printeris ar 300 dpi, der arī gadsimtu mijas 600 dpi, bet jaunie 1200 un smalkāki printeri dod nepietiekami biezu krāsas kārtu un tā caurkodināsies. Viss šajā pasaulē ar laiku paliek tikai sliktāks, teikt. Šo speciālo papīru pāris reizes izlaiž caur laminatoru, kur tam krāsa pielīp pie PCB. Svarīgi ir iepriekš sastiprināt papīru ar PCB ar skoču, citādi rullējot izslīdēs un būs dubultkontūras.
    Par papīru skat tālāk. Attīsta viegli siltā ūdenī. Ar pirkstu rīvē augšas kārtu papīram, kamēr tas sāk rullēties, norullē ¾ no papīra biezuma un vēl pamērcē minūtes 5. Mērcēt veselu nakti nedrīkst, viss atslāņosies. Tad ļoti uzmanīgi norullē pēdējo kārtu, bet ne celiņstarpas, tās pirksts var savainot. Tām lieto vidēji cietu plakangala otu ap 8-15 mm platu galu, bet ļoti maigi, paralēli celiņiem. Alternatīva ir maigas ķirurģiskas tīrības vates kumšķītis, tehniskajā vatē pubuļi to dara bīstamu šim nolūkam. Kodina uzreiz un ļoti sargās pārkodināt.
    10) Mūsdienas: Lāzerprinteris+gludeklis
    Papīrs un printeris kā iepriekš. Papīrs der vecais glancētais sudraba fotopapīrs, tas ļoti viegli attīstās, bet slikti pārnes bildi, želatīnam ir tendence izplūst uz malām, tāpēc neder izšķirtspējai zem 0,5 mm. Lielākā daļa mūsdienu printeriem domātā “foto” papīra neder, jo vispār ūdenī neuzbriest, tajos papīrs impregnēts ar plastmasu. Indikators ir abu pušu spīdīgums. Taču, ja otra puse nav glancēta, tad tāds papīrs (iespējams) ar lielām grūtībām ir attīsitāms, bet ja pirmā puse ir krītaina, tas pat ir labs papīrs. Jebkurā gadījumā jāveic kontrolpirkums, jāizmēģina, un tad jāpērk kaut tonna, jo citādi otrreiz tādu pašu vairs nedabūsiet un piešaušana jāveic par jaunu. Vislabākais ir krītpapīrs, kam ir iespējami lēta papīra pamatne, kas lietū uzreiz uzbriest. Ja papīrs ūdenī neizjūk, tas neder. Diemžēl pēc 2000.g. krītpapīrs paliek aizvien ūdendrošāks, respektīvi nederīgāks, tāpēc nākas pielietot pat maigi apdrukātu senlaiku krītpapīru. Ofseta krāsa uz plati pārnesas tikai ļoti trekno burtu gadījumā, tāpēc vecā apdruka netraucē vai traucē maz. Vārdu sakot laba papīra piemeklēšana ir milzu darbs.
    PCB plate protams ir jāsagatavo. Vispirms to mehāniski notīra, bet ne ar smilšpapīru, ja nu vien ar 2000 un smalkāku numuru, bet arī tas nav labi. Lieliski strādā pasta Skaidra, Spodrība, un virtuves švammītis ar tumšzaļo beržamo maliņu. Tā ir gana mīksta. Problēmzonām var līdzēt maiga dabiskā dzēšamgumija bez ašķiem. Kad ar aci viss izskatās puslīdz nekrimināli, tad uzlej un pusminūti patur Cillit Bang prettauku līdzekli. Tajā plate uzreiz sāk mirdzēt. Alternatīva ir vājš (0,5…2%) sālsskābes šķīdums. Līdzekli noskalo, bet tomēr pa virsu vēl nomazgā ar acetonā slapju vati, tas vienmēr uzlabo adhēziju.
    Plates zīmējumu nekādā gadījumā netaisa ar Eagle, PcbCad vai citām maksas progām, kuras jebkurš PCB ražošanas kantoris pa taisno nosūtīs uz LAKA, un kuru funkcionalitāte satur 99,99% nevajadzīgas funkcijas. Labi strādā SprintLayer (zemas maksas), kas ļauj zīmēt pat bez shēmas, un celiņus formēt kur un kā kungs vēlas. Mazliet mazāk brīvības ir FreePCB, taču arī tajā visu var izdarīt viegli un ar 0,005mm precizitāti, kas ir svarīgi SMD kājiņu rindām uzkrājošies nobīdes dēļ, turklāt tam ir GPL licence. Tātad, mūsdienās lietot papīra un līmēšanas metodi ir pilnīgs anahronisms, turklāt to nevar skaisti ievadīt printerī. Tiesa vēl var zīmēt ar jebkādu zīmēšanas programmu, taču tur nav eksaktas iespējas mēroga piesaistei, tāpēc tas der tikai detaļām, kam ir garas locāmas kājas, bet ne mikrenēm. Un darbs ar tādām ir VISMAZ 10 reiz garāks kā ar PCB trasēšanas programmām - ir vērts pārvarēt nepatiku un pamācīties. Ja nav iespēja izdrukāt uzradītos .grb failus, tad alternatīva ir taisīt ekrānšāviņu ar MW-Snap (GPL licence), seivot kā png un nekādā gadījumā ne kā jpg (tad paši no sevis uzradīsies ieēnojumi liela kontrasta zonās). Tas ir iemesls, kāpēc PrintScreen funkcija ir neiesakāma. Bildi atver ar IrfanView, un tajā taisa panorāmas bildi vairākas reizes atkārtojot failu pa horizontāli. Seivo kā png. Atver vēlreiz un taisa panorāmas bildi pa vertikāli. Seivo. Edit izvēlas spoguļattēlu pa horizontāli. Ar Ctrl_P izsit druku, iestata horizontālu lapu, aspect ratio – yes, mērogu cm un kaut ko ar kārtu 24-27 cm pie width. Izdrukā un saliek uz papīra visdaudzkājīgākās mikrenes, zem mikroskopa novērtē cik % ir kļūda mērogam. Pārrēķina izdrukas mērogu, vēlreiz kontolkopija, vēlreiz, līdz viss atbilst. Atrasto izdrukas mērogu ieraksta faila nosaukumā lai nepazūd. Piemēram: Jaunais.verķis.W27.1cm.png vai vecais.veķis.H24.2cm.png
    Pilns cikls aizņem – 5x10cm plates izkonstruēšana+uzzīmēšana ap 3 stundām, izdrukāšana 1 min, piegludināšana 3 min, attīstīšana 5-10min, kodināšana 5-20 min.
    Gludināšanu veic ar veco labo gludekli, kam NAV nekādu pārklājumu, kas loģiski atskrāpēsies. Toties ir termoregulators, ko saregulē uz 200-220 C, ne mazāk par 190 un ne vairāk par 230. Papīru vispirms uzliek uz PCB un piespiež ar gludekļa plakni, apmēram pēc 10 sek tas ir pielipis un vairs neizkustēs. Arī plate ir caursilusi. Nedrīkst plati likt uz cietas un/vai aukstas virsmas, labi apakšā der bieza (ti mīksta) grāmata vai silikongumija (labi panes karstumu). Daudzi mēdz ar gludekļa galiņu izbraucīt smalkāko celiņu vietas, kamēr tinte sāk spīdēt cauru papīram, t.i. ir garantēti izkususi. Domas te dalās, citi uzskata, ka braucīšana veicina nobīdes. Ja tinti pārkarsēs, tā izplūdīs par daudz, un celiņi saplūdīs kopā. Temperatūru jāpielasa eksperimentāli pēc rezultāta, jo arī par maz nav labi, pulveris attīstot nobruks no plates. Vispār, labi piešauta gludekļa tehnoloģija dod nesalīdzināmi labāku rezultātu kā laminētāja, taču slikti piešautas gadījumā ir otrādi - laminators ir paredzams un atkārtojams.
    11) Mūsdienas: Tintes printeris.
    To pašu un tā pat var izdarīties arī ar tintinieku, TAČU, tinte ir speciāla, elektronikas dižveikalos un printeru megaveikalos kā arī ebay to var pasūtināt. Šī tinte ūdenī nešķīst un ir domāta tieši PCB darbiem.
    12) Mūsdienas: CNC gravieris
    Iegādā CNC routeri, tam uzmontē Drēmeli, un tajā ievieto spicgala šaurleņķa konusfrēzes uzgali, tikpat kā obligāti ar karbīda galiņu. Citādi ātri taps neass. Orientējoši 2-6mm resns, 10-15mm garš dabūnams Konrad, Biltema un ebay. Diemžēl CNC mašinērija ne vienmēr labi saprot .drl (drill file) un .grb (gerber failus), bet taisīt plates zīmējumu CNC softā ir pagrūti. Labi softi ļauj nokonvertēt. Celiņu sprauga 0,1mm ir uz iespēju robežas, bet 0,2mm ir stabili atkārtojami. Plate frēzējas ilgi, varbūt pat pusstundu. Frēzes galiņš ir dārgs, savējo pirku pa lēto Zviedrzemē, kaut kas ap 20 Eur, bet būšot mūža garantija.
    Ufff, Happy End, priekškars nolaižas, jo nākotne esot neizzināma.

  3. #3
    Senior Member
    Jun 2006
    Cēsu novads
    988

    Labs, interesants pārskats. Daudz kam vēsturiski esmu izgājis cauri, protams, ar zināmām korekcijām. Padomju laikos jau katrs atkarībā no iespējām piemeklēja savu metodi. Es lietoju stikla caurulītes un nitrolaku, vēlāk rapidogrāfus un "Kalmaar" tušu. Un tad pēkšņi radās datori un kaut kur sadabūta PCAD 4.5. Īsti neatceros, pirku Latgalītē, vai dabūju no kāda paziņas. Tie bija 90-tie un tādas AKKAs LAKAs vēl nerādījās pat briesmīgākajos murgos. Tiesa, mana līdzšinējā pieredze rāda, ka šīs briesmas vismaz pagaidām šeit uz vietas un nelieliem apjomiem ir pārspīlētas. Bet sabaidīji gan! Meklējumu rezultātā esmu apstājies pie KiCad. Šo to sāku veidot. Viens no argumentiem ir tas, ka šis rīks strādā ne tikai zem Windows, no kā arī sāku atvadīties. Izskatās visnotaļ lietojama manta, intuitīvi saprotama, it sevišķi, ja ar ko līdzīgu ir strādāts. Jāatradinās no ierastajiem refleksiem, jāuztrenē jaunus, bet tas notiek patīkami viegli. Printera/gludekļa metodi neesmu mēģinājis vairāku iemeslu dēļ - izgatavojamās plates visas bija pietiekami sarežģītas abpusējas, ar SMD montāžu TQFP korpusiem, daudziem caurejošiem savienojumiem utt. Tādu izgatavot ar pietiekamu precizitāti mājas apstākļos - mēģināt jau var, bet ļoti liela varbūtība, ka sanāks DDM - d... darbs un materiāls. Otrkārt - nebiju ieviesis lāzerprinteri, bet iet kaut kur, pie kaut kā, pierunāt to kaut ko, bāzt printerī kaut kādu papīru vai plēvi, kas tam nav domāta... Tagad, kad vecais tintenieks beidzot ir aizsūtīts pelnītā atpūtā, taisos šo metodi (printeris-glancētais papīrs-gludeklis) pamēģināt, lai gan sapratu, ka ar jaunajiem lāzerniekiem var arī nesanākt. Kaut vai tāpēc, ka vēl no vecajiem laikiem mājās mētājas stiklatekstolīta gabali, dzelzs hlorīds utt. Neceļas roka mest šīs, kādreiz tik vērtīgās, mantas atkritumos. Neko diži sarežģītu ar šo metodi netaisīšu, sarežģītās plates došu taisīt profesionāļiem, bet ik pa laikam jāuzlodē arī kaut kas vienkāršs. Nelodēšu uz maketplatēm, pamēģināšu gludekļa metodi.

  4. #4
    Senior Member
    Oct 2009
    Rīga
    906

    Oooo, negribi pastāstīt vairāk par KiCad?
    VAi bez shēmas spēj zīmēt. Vai shēmu var aizvietot ar urbumu numuru starpsavienojumu tabulu. Vai celiņu pagriezienus spēj bīdīt ar klavieri nevis peli. Vai izšķirtspēja ir kvantificēti regulējama, vismaz starp 1 milu un 1 milimetru.Vai atbalsta gerber failus. Vai ļauj printēt pa taisno. Vai detaļu datubāzē vari ietaisīt detaļas ar visādiem apaļiem cikcakiem? Vai vismaz 6 slāņus atbalsta. Vai pirms snapošanas iespējams atslēgt traucējošos slāņus. Ja jā, tad ideāla proga, manis minētajām katrai ir cits, bet tomēr esošs kaitinošs ierobežojums no uzskaitītajiem, kuri ir bieži vajadzīgi normālam darbam.

  5. #5
    Senior Member
    Jun 2006
    Cēsu novads
    988

    Atvaino, mana pieredze ar KiCad ir apmēram 3 dienas. Nevienu plati vēl uztaisījis neesmu, esmu palasījies pamācības, uzzīmējis šādas tādas shēmiņas, bet ne plates, paskatījies jau gatavus plašu piemērus un nosecinājis, ka man der. Būtiski, ka nav nekādi pinu skaita vai izmēru ierobežojumi un ir pozitīvas atsauksmes tīmeklī. Nākošās nedēļas laikā plānoju vienu platīti ar tā ap 100 SMD komponentēm uztaisīt, tad varēšu sīkāk ko izstāstīt. Bet zīmēt shēmu man patika. Ir diezgan plašas bibliotēkas un, spriežot pēc aprakstiem, vienkārša jaunu komponentu veidošana. Turklāt ievēroju tādu instrumentu, ka veidojot komponenti iespējams importēt attēlu, nepateikšu gan tieši kādā formātā. Pilnīgi droši varu teikt, ka gerber failus atbalsta, tāpat arī 6 slāņus, tas man bija būtiski, un vispār, ka ģenerē pilnu failu komplektu automatizētai ražošanai. Par izšķirtspēju, precīzi nepateikšu, bet secināju ka manām vajadzībām vairāk kā pietiekami, jo celiņus/atstarpes cenšos netaisīt šaurākus par 0.2mm, Almiko arī tā īsti negrib smalkākus, (bet KiCad atļautu vēl krietni smalkākus) rezistorus un kondensatorus neizmantoju mazākus par 805 izmēru, galu galā vēlāk pašam ar tām shēmām ir jāstrādā, kāpēc mocīties.

  6. #6
    Senior Member
    Oct 2009
    Rīga
    906

    Skaidrs, tātad man vērts iečekot.Jo savu ideālo softu vēl neesmu atradis, kaut arī es pāris gadi lietoju FreePCB, bet mans kolēģis tikpat SprintLayout. Un katram ir gan stiprās gan vājās puses.

  7. #7
    Senior Member
    Jun 2006
    Cēsu novads
    988

    Pamēģināju kaut ko pazīmēt uz plates. Pirmie iespaidi - bez shēmas zīmēt ļauj. Ļauj zīmēt arī bez ķēžu definēšanas. Ja ir shēma, tad ķēdes jau automātiski ir nodefinētas tajā un tiek pārnestas uz plates zīmēšanas programmu. Plates zīmēšanas programmā jaunas ķēdes nodefinēt pagaidām neizdevās, pie jau esošajām pinus var pievienot/atvienot, lai gan sarežģītāk kā PCADā. Shēmu tā vienkārši ar nummuru starpsavienojumu tabulu aizvietot nevar, tas fails, ko importē plates zīmēšanas programma gan ir teksta fails, bet pietiekami sarežģīts un diez vai būs tik viegli bez kļūdām tādu uztaisīt. Celiņu pagriezienus var bīdīt arī ar klavieri, bet tas notiek kaut kā tizli. Ar izšķirtspējas regulēšanu viss ir kārtībā. Gerberu atbalsta, pa taisno drukāt var. Detaļas ar cikcakiem, respektīvi ar cikcakiem vara slānī veidot ļauj, lai gan pirms tam pārprasa, vai tiešām vara slānī grib veidot grafiskas lietas. Defaultā ir apaļi, taisnstūrveida, trapecveida un ovāli kontaktlaukumiņi, nu un protams ar urbumu vai bez un ar kādu. Slāņus var ieslēgt un izslēgt, kā sirds kāro. Man visvairāk neiepatikās, ka neļauj jau uz plates nodefinēt jaunu ķēdi, bet varbūt es vēl vienkārši neatradu, kā to dara. Protams var jau zīmēt arī bez tā, bat pie plates pārbaudes bļaus, ka ir kļūda, un varbūt vēl pūlēsies aizvākt "liekos" celiņus, lai gan, šķiet, šo funkciju var atslēgt, un ir arī "undo". Pagaidām šķiet, ka maksas softs ir labāks, kā tam loģiski arī vajadzētu būt, bet arī šo var lietot, un būs vien jālieto.

  8. #8
    Senior Member
    Oct 2009
    Rīga
    906

    Skaidrs, paldies.
    Varu pastāstīt par FreePCB, to ar gnu licenci.
    Ja ir shēma, tad protams viss notiek kā jau visās progās. Ja nav shēmas, tad izvēlies bibliotēkās (ļoti plašas) korpusus un sakrāmē uz desktopa. Ja ir korpusi kādi tur nav, tad izvēlas korpusa vispārīgo veidu (ierobežota izvēle)un ieraksta cik tam kāju (neierobežota izvēle). Bet ja korpuss ir nestandarta, piemēram DE375 ar savu malas caku, to pagaidām neesmu atradis kā ieviest. Kad slikts, šamais izdod tabulu ar visām kājām, un ir jāpasaka, kurš kājas numurs kontaktējas ar citu kāju. Savienojums ar "neko" formāli nav atļauts, kaut arī vēlāk to varēs nodefinēt par "stub".
    Tad šis rāda bildi ar sarkaniem savienojumiem, un katrā no tiem ieklikšķinoties var zīmēt celiņus. Un no tiem drīkst atvilkt "stub", tikai tam galā esošo kontaktlaukumu - tas iezīmējas automātā - vajadzēs dzēst ar delete. Probzas sākas ja jāzīmē paralēlu celiņu žūksnis. Tad jāiestell, piemēram, tīkls uz 0,5 vqi 1 mm un tad ietrāpīt peli nepareizi nevarēs.
    Bet ja tomēr vēlāk rediģējot plati tā notiekās, tad katrā pagriezienā ir stūrītis, aiz kura stūri var valkāt - problēma, ka ar peli var trāpīt tikai tik precīzi, cik var saredzēt. Lielā mērogā neredzi kur atrodies, mazā mērogā atkal neredzi kļūdu. Tāpēc tad saregulē uz 0,01mm vai labāk 1 milu, un bīda ar peli. Labums ir tas, ka jebkurā brīdī vari iezīmēt plates laukumu un pārvilkt uz jebkurieni, tādējādi izbrīvējot vietu aizmirstai detaļai. Printēt pa taisno nevar, tikai caur gerberu. Tāpēc MW-Snap ir ērtākais risinājums, īpaši ja shēma nav liela bet vajadzīgs vesels bloks ar identiskām platēm.
    Salīdzinājumā SprintLayer ir pārāk brīvs, jo tabulas nav, tas nozīmē, ka viegli var kādu celiņu aizmirst iezīmēt, kas FreePCB ir neiespējami, šis nešpetni lamāsies.Toties Sprint Layout ļauj eleganti ieviest DE375 korpusu ar to caku. Turklāt FreePCB ļauj regulēt celiņa platumu tikai no viena posma līdz nākošam posmam, tātad lecienveidīgi, bet SprintLayout nav problēmu zīmēt kaut konisku celiņu.

  9. #9
    Member
    Sep 2007
    56

    Vēl viens tehnoloģisks jautājums speciem. Kā tur īsti ir, vai mājas apstākļos divpusējām platēm caurumu metalizāciju arī kaut kā var izveikt?

  10. #10
    Senior Member
    Mar 2006
    2,423

    Iisos vaardos - var. Bet diez vai tev to gribeesies.

    Jo maajas apstaakljos var izgatavot arii radiolampu (kaa tur tas franchu onkulis youtuubee) vai straadaajoshu kodolsinteezes reaktorinju.

    Karoch, kjiimiski-elektroliitisko metalizaaciju izdariit var, tachu tev ljoti neiepatiksies ieguldaamie resursi un knibinaashanaas apjoms, kas prieksh taa ir nepiecieshams.

    Ir cits variants - speciaalaas kniedes ar caurumu viduu. Tehniski vienkaarshi, tachu jaapeerk pashas kniedes.
    >kaspich par bazaru atbild un nodrshina chetru ciparu balvu fondu

    Tikai vot neatbild vis.

+