Warning: Illegal string offset 'name' in [path]/includes/functions.php on line 6439
PCB izgatavošanas metodes, pārskats -
+
... 7 8 9

thread: PCB izgatavošanas metodes, pārskats

  1. #81
    Senior Member
    Sep 2006
    Riga
    3,053

    Baigais čakars.
    Tad jau labāk es 2x izdrukāju vienu un to pašu uz vienas lapas, lai neizgaismo cauri UV. Btw, man arī bija doma, ka drukā 2x caursp. lamināta lapas, liek vienu otru virsū - vismaz tad 99.9% "iecentrēt" var.

  2. #82
    Senior Member
    Mar 2011
    1,119

    Jauna diena - jauni pārsteigumi. Šodien izdomāju, ka jāpaprovē mājas apstākļos 2-pusīgo PCB uzveidot. Salvatā plāno, 1mm, tekstolītu nopirku, jo likās, ka tas būs kā reizi 18x40mm izmēra platei. Laikam tak zvaigznes ne tā bija nostājušās, jo visu laiku lika saprast, ka nav ko čakarēties mājās ar smalkām 2-pusējām platēm. Sākumā nepareizi izdrukāju, tad nepareizi uzgludināju, tad sapratu, ka 0.6mm Via ar šaurajām maliņām ir pārāk nenopietni "virtuves variantam", lai notrāpītu vienu pret otru. Beigās, kad nu pēc ilgiem pūliņiem abas puses bija uzgludinātas, kodināšanas procesa beigās sāku nojaust ko nelāgu. Šķērsām celiņiem rēgojās neizkodinātas vara švīkas un visādi klekši. Ne ļoti daudz, bet pietiekoši, lai sāktu besīties. Citas ap 0.1mm, citas smalkas kā mats. Plate pirms apstrādes bija tīra ar garantiju, tika pat vēl ar pavisam smalku smilšpapīru nopucēta un attaukota. Kodināšanas sākumā vareja redzēt ka visa viemnērīgi maina krāsu. Pabakstīju tās švīkas ar adatu un sapratu, ka tur vara slānis ne pa jokam, ja gaidīšu kamēr noēdīs, tad arī visi mani ceļi būs pa pieskari. Pēc visiem pūliņiem ārā mest sirdsapziņa neļāva - ņēmu un ar nazi graizīju un kasīju āra. Savā dzīvē neko tādu nebiju redzējis, bet sajūta tāda, ka uz saskrambāta tekstolīta uzlikuši vara slāni, kurš tagad švīku vietās ir pamatīgi biezs. Vai ir bijuši līdzīgi gadījumi ka gadās brāķēts tekstolīts?
    Patīk man tas 1mm tekstolīts, bet nu ja tāds čakars, tad labāk nē.
    Bet laikam gan pēdējo reizi ar gludekli taisu plates mikrenēm ar 0.65mm kājām

  3. #83
    Senior Member
    Sep 2006
    Riga
    3,053

    un domāji, ka tekstolīts ir pilnīgi gluds? Gluds tas būs tikai vienpusējā variantā (gandrīz kā spogulis). Otrkārt nevienmērīgs biezums ļauj labāk salīmēt, vismaz garantija ka celiņš neatlobīsies kā parastais papīra stikeris.
    Bišk vairāk pakodināt vajadzēja un ar ausu kociņu iziet maigi cauri tukšumiem.

  4. #84
    Senior Member
    Mar 2011
    1,119

    Šī nav pirmā plate manā mūžā. Ja paskaita no skolas laikiem, tad laikam veselu sienu ar viņām varētu noklāt. Agrāk gan ar dzelzs hlorīdu to darīju, bet lielas starpības nav. Es arī turēju ilgāk. Kad 99% bija jau tīrs un tik tie draņķi palikuši, tad vēl minūtes 5 mērcēju un ar otu mazgāju, bet bez rezultāta. Tik vien dabūju, kā izrobotas ceļu malas, kur kodinātājs bija jau zem krāsas pagājis. Nu nebija kautkas riktīgi ar to textolītu.

  5. #85
    Senior Member
    Jan 2011
    ūdensgalvas pilsēta 27432346 (just phone, no SMS!)
    3,392

    Ja ilgstoši vecās zālēs turēsi, dabīgi, ka zem krāsas no malām ēdīsies. VEFā ar dzelzs hlorīdu kodināja tikai širpotrebu (telefoni, radiouztvērēji), bet arī tad process ilga dažas minūtes - šķīdumu sildīja, pumpēja un pašas plates pa "konveijeru" brauca tajā šķīdumā. Kamēr atšļūca līdz līnijas galam, bija gatavas. Tehnoloģija prasta - nitrokrāsa ar sietspiedi. Smalkās, tsk. vairākslāņu ar caurumu metalizāciju taisīja vienīgi ar fotometodi (vinilspirta emulsija) un kodināja vara hlorīdā (ūdeņraža peroksīds + sālsskābe).
    Alles was echt ist, ist gut!

  6. #86
    Senior Member
    Mar 2011
    1,119

    Bet laikam gan pēdējo reizi ar gludekli taisu plates mikrenēm ar 0.65mm kājām
    Te nu bija mani "sliktie" nodomi. Lai arī joprojām neesmu izaudzis līdz laminatoram un gludinu ar gludekli (karstais plāksteris apnika) un esmu sev neskaitāmas reizes teicis, ka netaisīšu ar gludekli smalkās plates, šodien nebija citu variantu (tintinieks uzkārās) kā uzgludināt 2-pusēju plati mikrenei ar 0.5mm kāju soli. Teikšu, ka nekāda vaina. Nav tik glīti, kā ar fotrezistu, bet jebkurā gadījuma pilnīgi lietojams izstrādājums. Kur vieta atļauj, tur gan necenšos vilkt 10mil celinus, bet vismaz 12 vai 14.
    Ja vēl manas urbjmašīnas patrona nemestu, tad arī 0.6mm caurumiņus varētu precīzāk trāpīt tur, kur tiem jābūt


  7. #87
    Moderator
    Jan 2009
    Rīga
    4,393

    Nav slikti. Sevišķi priekš gludekļa.

    Arī sāku apsvērt iespēju vilkt celiņus zem 0805 SMD detaļām, pēc eagle lib "pielabošanas".

  8. #88
    Senior Member
    Mar 2011
    1,119

    Atkal sāku apsvērt laminatora variantu/iegādi, jo ar gudekli itin bieži kāda maliņa tomēr atlec vaļa. Savukārt ar fotorezistu īsti nepatīk čakarēties (+meita atņēma man savu nagu lampu).
    Vai liekot laminatorā nenobīdās papīrs. Kā tur ir taisot 2-pusējo plati? Ja laminators nobīdīs papīru tad īsti nekas nesanāks.
    Kāda jūs pieredze ar 2-pusējām platēm un laminatoru? Varbūt tur kādas viltības?

  9. #89
    Junior Member
    Nov 2017
    11

    Šī tēma, diemžēl, ir nepilnīga. Praktiski visos elektronikas forumos tiek zelēts viens un tas pats un pārsvarā šādas tēmas beidzas ar muldēšanu (tieši tā to definēju) par lāzerprintera-gludekļa metodi, temperatūrām, „īpašu” papīru un „pareizu” toneri printerim, laminatoriem un citiem ikdienā nevajadzīgiem krāmiem. Esmu, kā saka, taisījis gana plates (arī divpusējās ar izmēriem 20X30 cm) daudz zīmējis arī no rokas pa taisno, izmantojot dažādas pašjauktas krāsas (līme „Marss” bija mana iecienītā krāsas komponente), rasējis 2X un 4X palielinājumā rasējumus tušā uz vatmaņa (ja vajadzēja vairāk kā pāris vienādu platīšu) un beidzot atradis sev ērtāko, forumos plaši neapspriesto, mājas apstākļos (garāžā vai pat virtuvē) spiesto plašu izgatavošanas tehnoloģiju, kura ir ļoti vienkārša un ar garantētu iznākumu. Tehnoloģija neprasa arī īpašas iemaņas un eksotiskas vielas (nātrija vai kālija karbonāts nav deficīts) un piedevām izmantojams jebkurš krājumos atrodamais ar varu folgētais materiāls (arī krievu laiku getinakss).
    Tehnoloģijas pamatā ir fotometode – negatīvais fotoprocess. Negatīvais fotorezists (fotorezista līmplēve ar plānu aizsargplēvi, kuru pirms lietošanas jāatdala), kuru izmantoju vēl 5 gadus atpakaļ, bija brīvi iegādājams ebajā, sākot ar A5 un beidzot ar 30cm platiem metriem gariem ruļļiem. Fotošabloni (negatīvajam procesam) bez problēmām un kašķiem tika izgatavoti ar HP lāzerprinteri mērogā 1:1 un atšķirībā no „gludekļu metodēm” printējumi derīgi neierobežotam skaitam platīšu izgatavošanai. Kā UV gaismas avots tika izgatavots (paviršs un ārēji nepievilcīgs) UV LED diožu panelis (5mm diodes – stipri lētas bija jau pirms gadiem 10, kad pirku 200 gab. priekš paneļa). Fotošablonu ar vienpusējo plati fiksēju ar augu eļļu (lineļļa) vienkārši pierullējot fotošablonu ar gumijotu (sarkanā krāsā) rullīti no printera. Fotošablona kontrasts palielināts savietojot un ar lineļļu salīmējot (salīp cieši arī jau pāris reizes izmantojot šablonu) divas iespējami kontrastainākas kopijas uz caurspīdīga (transparency) papīra (A4 papīrs kopēšanai, nevis plēve).
    Nekādi precīzi eksponēšanas laiki netika fiksēti (ap 15 sekundes 15 cm attālumā – attālums fiksēts ar paneļa balsta kājelēm), brīva darbošanās spilgtā LED spuldžu gaismā. Kodināšanai izmantoju skābu (ir arī sārmaini kodinātāji – tie aizsargfotorezistu vienkārši izšķīdinās) kodinātāju, kura komponentes mūsdienās izmanto teroristi un drošības dienesti „rūpējas” lai vielas (kūpoša sālsskābe+30%perhidrols = 25-30sec. kodināšana) vairs nebūtu brīvi nopērkamas (šeit – skatīt Latvijas likumus). Fotorezistu no celiņiem var viegli atdalīt (pats izšķīst vai uzpeld) karstā koncentrētā „ziepju zāļu” (nātrija hidroksīds) šķīdumā un nevajag censties izmantot litriem acetona, vai citu forumos ieteikto šķīdinātāju un kasīkļu. Atšķirībā no „gludekļa-printera” metodes platie (5 un vairāk mm) celiņi nav caurumaini, fotorezists nekad un nekur nav atdalījies no celiņiem, kaut kāda sildīšana notiek temperatūrā zem 100 C (sildu divreiz - 1X, kad traukā ar ūdeni savietota fotorezista līmplēve ar folgēto platītes materiālu un līmplēve tiek papildu pierullēta ar rullīti un 2X tūlīt pēc eksponēšanas, pirms attīstīšanas vājā nātrija karbonāta šķīdumā).

    Nevienam nenovēlu to čakarēšanos ar gludekļprintera metodi, atlecošajiem tonera celiņiem, ar smalkiem, acij grūti pamanāmiem tonera, vai papīra uz kura ticis printēts, līmvielu smērējumiem kodināšanai paredzētās vietās (neizkodinās citreiz kā smalkas rūtiņas, citreiz kā mata resnuma musrturs), kuru pārcietu es, kad centos izgatavot 6x12cm platītes, kur pāris celiņi bija vajadzīgi plati (5-10mm).

    Fotorezista līmplēves (negatīvais fotoprocess) tehnoloģija ir galvas tiesu pārāka pār jebkādām toneru pārnešanas tehnoloģijām un rezultāts man bija labs jau pirmajā piegājienā, pat neko nezinot par to kā nopirktā fotorezista līmplēve reaģēs uz pašizgatavoto UV LED gaismu. Trūkums no ideāla varianta – fotorezista līmplēve tomēr ir salīdzinoši biezs materiāls (tur ēnas un pusēnas un citi ar gaismas izplatīšanās likumiem saistīti procesi), tai nav viendabīga biezuma un smalku celiņu (es savā praksē tādus neizmantoju un ar mikroskopiem, montējot platītes, nenodarbojos) gadījumā rezultāts, tīri teorētiski, būs sliktāks nekā ar nopērkamajām ar ļoti plānas kārtiņas pozitīvo fotolaku pārklātajām platītēm.

    Par tēmu – šis komentārs ir domāts kā tēmas papildinājums un tas varēja saukties: Mūsdienas – fotorezista līmplēve (negatīvais fotoprocess).

+