Didzis rakstīja:

Waldi, protams bija vīri, kuri mācēja transīveru savērt, bet šī pasaule tā iekaŗtota, ka snaiperis neprot šauteni izgatavot, toties precīzi šauj un otrādāk. Tā ir visās jomās. Tie vīri, kuri zin aiz kura gala lodāmurs jātur, parasti nav aktīvi radioamatieri. Kad paklausās radioamatieru sarunas ēterā, tad mati stāvus ceļās. Mikrofoni tiek testēti ēterā pēc klausītāju atsauksmē,. Tak bļin nomērī raksturlīkni, uzraidi, ieraksti savu runu ar savu SDR vai interneta SDR uztvērēju un pats paklausies, nevis pieķēzi ēteru. Antenas arī testē pēc citu amatieru atsauksmēm, nevis nomēra SWR un lauka intensitāti. Antenas amatieriem lūst katrā vējā, bet man pa četrdesmit gadiem vējš nevienu antenu nav apgāzis. Nav man dots saprast, nafig nevar visu kārtīgi sataisīt, nu jā, es zinu aiz kura gala lodāmurs jātur, bet apsolūti neinteresē naktis nīkt pie transīvera un piedalīties kautkādās radioamatieru sacensībās. Tā nu šī pasaule iekārtota un man pat gribas teikt, labāk lai radioamatieris lodāmuru rokā neņem , bet nopērk gatavu aparātu.


Sākotnējā Pasaule, manuprāt, gan bija gluži otrādi iekārtota! Kādu kurš tālaika snaiperis prata loku uzstiegrot, ar tādu arī nācās bliezt mamutam pa olām, bet radioamatierismu vispasaules organizācija, kura sev ir uzurpējusi tiesības spriest par ētera lietām, ir kvalificējusi kā ''laika kavēkli indivīda pašapliecināšanās vai pašizglītošanās nolūkā, bez mērķa gūt materiālu labumu'' Tad uzradās īpatņi, kuriem bultas lidoja galīgi šķērsām, bet koki locījās ekselenti, un sāka attīstīties barters - šilo na milo, tobiš, tu man loku, es tev cūkas kāju... jeb otrādi...
Arī radioamatierisms tiktāl uzplauka, ka vietas visiem pietika - dažam patika vīlēt, zāģēt un lodēt, cits varēja brīnuma gaidās visu nakti pie sava lodējuma notupēt Un, gan jau, ka veči savā starpā prata vienoties, lai būtu pie kā tupēt arī tiem, kam lodēšana galīgi nepadodas.
...Un tad parādījās Mr Kenwood, un nolika visu ''amatierismu'' uz biznesa sliedēm - Transiveru gribi? Kādu?? Naļivaj (maksaj) i pej!! Un radās jauna kasta, kurus pareizāk laikam būtu saukt ne par amatieriem, bet operatoriem. Un pat prasība zināt telegrāfu, noturējusies vairāk par pusi gadsimta, Kenwooda spiedienu neizturēja - transiveri taču nedrīkst palikt nenopirkti!!!
...tā kautkā... un visās jomās - vēl 70 - 80'tos gados šoferis profiņš bija automātā arī remontspējīgs mehāniķis, bet amatieris zināja materiālo daļu vismaz tikdaudz, lai nenokavētu vakariņas! Šodien? Autoskolas ''absolvents'' taisni nostūrē ar grūtībām