+ Atbildēt
Lapa 2 no 3 FirstFirst 1 2 3 PēdējāPēdējā
Atbildes 11 līdz 20 no 24

Tēma: Maiņsprieguma stabilizators

  1. #11
    Member
    Reģistrējās
    Oct 2014
    Atbildes
    83

    Default

    Domāju tas ir kāds maiņstrāvas alternator/ģenerātors.
    Tiem tiek izmantots histerezes tipa regulātors aķa ladešanai( spriegumu sasniedz atslēdzas, izlādējas slēdz iekšā)

  2. #12
    Senior Member
    Reģistrējās
    Mar 2007
    Atbildes
    1,558

    Default

    Pareizi domaa.
    Taadi nevadaamas ierosmes alternatori ir skuteriem.
    Tikai tas spriegums taads diivains, tagad tak visiem 12V.
    Varbuut vecs modelis?

  3. #13
    Senior Member
    Reģistrējās
    Nov 2009
    Atrodos
    Jēkabpils
    Atbildes
    2,021

    Default

    Nu pag, bet kāda velna pēc tad vajag maiņspriegumu 6V? Aķi tak ar maiņspriegumu nelādēs.

  4. #14
    Senior Member
    Reģistrējās
    Mar 2007
    Atbildes
    1,558

    Default

    A kad lampinjai 6V vietaa 20 iedos?

  5. #15
    Senior Member Isegrim's Avatar
    Reģistrējās
    Jan 2011
    Atrodos
    ūdensgalvas pilsēta 27432346 (just phone, no SMS!)
    Atbildes
    3,309

    Default

    Quote Canis lupus rakstīja View Post
    Vienkāršākā shema (uz papīra) būs ferrorezonanses stabilizātoram, kādus pielietoja 50-to,60-to gadu lampu ģenerātoros lampu kvēles sprieguma stabilizācijai.
    Lietderības koeficients, stabilizācijas efektivitāte un pariktes masa?
    Alles was echt ist, ist gut!

  6. #16
    Senior Member
    Reģistrējās
    Nov 2009
    Atrodos
    Jēkabpils
    Atbildes
    2,021

    Default

    Neko nezinu par skūteriem, bet kāpēc nevar maiņspriegumu iztaisnot, un tad izmantot stabilizatoru, kurš gan aķi lādēs gan lampiņas baros.

  7. #17
    Senior Member
    Reģistrējās
    Mar 2007
    Atbildes
    1,558

    Default

    Velns vinju zina, tradiicijas vinjiem taadas, no laika gala taa taisa.
    Re kur diezgan sakariigi par skuterelektriibu:
    http://go-radio.ru/elektricheskaya-cxema-skutera.html
    Last edited by next; 20-06-2017 at 06:33.

  8. #18
    Senior Member
    Reģistrējās
    Jun 2006
    Atrodos
    Cēsu novads
    Atbildes
    940

    Default

    Interesanta situācija - topika autors ierakstīja vienu ziņu un pazuda kā žīds, pardon, ebrejs pa Miķeļiem. Bet te iet vaļā jau otrā lappuse. Kad jau visi, tad es ar. Par to, ko vajag autoram, neizteikšos, manuprāt viņam pašam nav sajēgas, ko viņam īsti vajag. Bet padomājot par maiņsprieguma stabilizāciju, gribas pievienoties "flybackmaster", ka vieglāk ir uzģenerēt to no jauna, kā čakarēties ar esošo. Runājot par ferorezonanses stabilizatoru - pirms dažiem gadiem mazliet paeksperimentēju ar LATRu un tādu stabilizatoru un biju pārsteigts, ka tas tomēr darbojas. Ieejā spriegumu varēju mainīt diezgan plašās robežās, šķiet tie bija kādi 50V vai pat vairāk, bet izejā 100W lampiņa savu spožumu praktiski nemainīja. Sīkākus mērījumus neveicu, bet biju pārsteigts par to pašu, jo iepriekš domāju - nu ko tāds krāms vispār var stabilizēt. Par to, kas notiek ar signāla formu, un kāds ir lietderības koeficients, nav ne jausmas. Savukārt tā skūteru/kvadraciklu/japāņu moču un citu zāles pļāvēju ģeneratora sprieguma "regulēšanas" sistēmas koncepcija man dziļi riebjas. Visiem, ar kuriem man ir bijusi darīšana, bet darīšana ir bijusi ar daudziem, tā sistēma strādā starp "sūdīgi" un "ļoti sūdīgi" un ir nepārtraukts problēmu avots. Akumulatori tiek hroniski nedalādēti vai arī izvārīti sausi. Savulaik domāju, ka tur var kaut ko saremontēt, sakārtojot visus savienojumus, masas, uzliekot pilnīgi jaunu, oriģinālā ražotājā regulatoru par neadekvātu cenu. Un pēc tā visa konstatēt, ka uzgāzējot, spriegums uz akumulatora tāpat mainās no 12.5V līdz 16V. Bezcers. Jāpriecājas, ja vispār no ģeneratora uz akumulatoru kaut kāda strāva aiziet un vienkārši biežāk jāmaina akumulators.
    Last edited by M_J; 20-06-2017 at 09:28.

  9. #19
    Senior Member
    Reģistrējās
    Mar 2011
    Atbildes
    1,082

    Default

    Esmu neizpratnē, kāpēc akumulatora lādēšanai nevar pielikt visparastāko līdzstrāvas sprieguma regulatoru, ja reiz tur tik ļoti lēkā spriegums?
    Jēga mēdz būt arī bezjēdzīga.

  10. #20
    Senior Member
    Reģistrējās
    Jun 2006
    Atrodos
    Cēsu novads
    Atbildes
    940

    Default

    Ja man saimniecībā būtu kāds šāds verķis, droši vien uzbūvētu savu sprieguma regulatoru un ņemtos, kamēr iegūtu pieņemamu rezultātu un pēc tam, kad būtu par 200% pārliecināts, ka tas strādā un ir ilgmūžīgāks un labāks par oriģinālo risinājumu, iespējams, to piedāvātu arī citiem. Bet lai tā ņemtos ar kaut kādu krāmu, kuru saimniekam vajag gatavu ātri, ātri un pa lēto - tur tā rīkoties nozīmē pašam prasīties uzprasīties uz nepatikšanām. Jo, ja ar pirmo reizi viss nebūs perfekti, es būšu vainīgs. Tāpēc šādos gadījumos vai nu oriģinālais risinājums vai nekāds. Nestrādā vai strādā slikti? Atvainojiet, es to neesmu konstruējis, un ja gribat zināt manas domas - uzskatu ka konstruktīvais risinājums ir neizdevies. Bet problēma ir koncepcijā. Automobiļu ģeneratoriem spriegums tiek regulēts, mainot salīdzinoši nelielu ierosmes strāvu. Tas ir vienkārši un droši, strādā precīzi. "Dringām" ir ģeneratori ar pastāvīgajiem magnētiem, tur ierosmi neparegulēsi. Kas nu nāk ārā, tas nāk. Tātad regulēšanai jānotiek jau lielāko strāvu pusē, kur viss jau ir sarežģītāk. Un tur ir tiltiņš, kas satāv no diodēm un tiristoriem. Kamēr spriegums ir zems, tiristori stāv ciet, kad paliek par lielu, tiristori tiek atvērti un saliek ģeneratora tinumu "uz īso". Pirmā doma - johaidī, kurš ko tik stulbu vispār ir izdomājis! Bet, cik sapratu, iedziļinājies īpaši neesmu, sava doma tur ir. Ja ķēdi pārtrauks, spriegums var uzlekt, un arī uzleks - oj oj oj! It īpaši pie moča apgriezieniem. Un kaut kur neizturēs izolācija. Lai tas nenotiktu, "liek uz īso". Strāvas lielas, ja nedzesēs viss tur karsīs, karst un svilst nost arī ar to ka viss tas epoksŪdos ielietais klucis pieskrūvēts kaut kur pie masīva dzelža. Kas tur ar lietderības koeficientiem darās, kad ģeneratora tinumu saliek uz īso - to vēl teorētiķiem vajadzētu parēķināt. Liekās jau tas viss pagalam aplami un nepareizi uzbūvēts, bet varbūt, ka tik traki nav. Ja ir ideāls īsslēgums, tad spriegums ir nulle. Un reizinot ar nulli pat lielu strāvu, jaudā vienalga iegūst nulli. Cita lieta, ka gluži ideāls jau tas īsslēgums nav. Gan tiristoriem, gan ģeneratora tinumiem ir sava pretestība. Manā praksē ir pierādījies, ka šī koncepcija strādā sūdīgi. Varbūt kādam ir cita pieredze. Varbūt vaina nav koncepcijā bet konkrēto regulatoru izpildījumā. Tādā gadījumā man vienkārši nav paveicies redzēt labi strādājošu šādu regulatoru. Kā jau minēju, viss tur ir ieliets epoksŪdos, tāda entuziasma, lai skrubinātu tos ārā, lai tiktu pie pašas shēmas un izpētītu, kāpēc tā strādā tik neprecīzi, man nav. Arī savu regulatoru taisīt negribas. Cenšos, pēc iespējas, no šadu ierīču remontiem "atšūties". Labi sataisīt nevaru, sūdīgi negribu.
    Last edited by M_J; 20-06-2017 at 11:22.

+ Atbildēt

Lietotāja atļaujas

  • Jūs nedrīkstat uzsākt jaunas tēmas
  • Jūs nedrīkstat iesūtīt atbildes
  • Jūs nedrīkstat pievienot pievienotos failus
  • Jūs nedrīkstat labot savas atbildes