Warning: Illegal string offset 'name' in [path]/includes/functions.php on line 6439
Latvijas standarti -
+
1 2 3 4

thread: Latvijas standarti

  1. #21

  2. #22
    Junior Member
    Nov 2017
    11

    Standartu nosaka Oma likums un visā pasaulē tas ir vienādaķs. Īstenībā ir labi, ka nav Latvijā kautkāda arhaiska standarta elektrības lietās. Da kāda starpība, cik augstu liek rozetes, ka tik tās tur vajadzīgo slodzi.
    Šī izvērsusies par kārtējo muldamo tēmu un tādēļ nedaudz pamuldēšu arī es. Pirmkārt, kas vispār ir Standarts, kas to nosaka – Oma likums? – nesmīdini foruma dalībniekus!!! Manā skatījumā Standarts ir Politisks Dokuments, kurš pauž noteikto kārtību kādā Valstī vai no tās atkarīgā teritorijā, un nekā citādi. Par to kādēļ tādi papīreļi kā Standarti ir tikuši ieviesti, savulaik RPI pasniedzēji kā vienkāršu piemēru minēja radioaparātu tīkla vadu. Esot bijis vesels kuriozs saistībā ar tīkla vadu garumu – gadu gaitā tikuši vairākkārtīgi iesniegti racionalizācijas projekti, kuros izklāstīts, ka kārtējo reizi samazinot radioaparāta tīkla vada garumu vēl par 10 centimetriem Valsts ietaupa tik un tik uz ieekonomēto materiālu daudzuma. Kā atbilde tam sekojis Politisks Dokuments – Standarts kurā noteikts kādam tam vadam (auklai) jābūt. Ja nav slinkums, atšķir kādu Padomijas laiku Standartu un izlasi ka Standarts ir Dokuments (Likums), kura prasību neievērošanas gadījumā ikviens likumnepakļāvīgais tiks Sodīts. Par tiem Standartiem var palasīt arī Lukomorē.
    Par rozešu augstumu. Esmu novērojis ka rozetes lepnās mājās novietotas virs grīdlīstēm. Gejropā rozetes liek zemu, laikam, lai visi būtu spiesti vienmēr pieliekties. Esmu pieradis pie tiem rozešu augstumiem kādi bija krievu laikos, jo man un manas ģimenes locekļiem ir ergonomiskāk, t.i. nepieliecoties ir iespēja „ieštepselēt” gludekli.

    Braucam tālāk – tēma „Latvijas Standarti”. Tēmas izpratnei jāsaprot ka Standarts ir Politiska rakstura Valstisks Dokuments. Ar sapratni ka kādas Valsts Standarts ir Valsts Dokuments, un pat vāji zinot Latvijas vēsturi, jābūt skaidram ka tādi „Latvijas Standarti” atšķirībā no Anglijas Standartiem ir stipri apšaubāma iespēja, jo, kad Latvija bija okupēta - tā pakļāvās okupantu likumiem – Standartiem, savukārt pašreizējais Latvijas statuss - EEK (ekonomiskās ekspluatācijas kolonija) nosaka ka Latvija pakļauta Gejropas Likumiem – Standartiem, uz ko arī norāda Latvijas Likumdošana (Ministru kabineta noteikumi Nr.759).
    Tēmā ir pļāpāts par spriegumu Anglijā. Anglijā ar Likumu noteiktais spriegums rozetēs praktiski palicis nemainīgs un tas vēsturiski mainījies sekojoši:
    1) līdz 1995 240V+/-6% = 225.6 - 254.4 V

    2) ar 1995 1.janvāri 230V+10%/-6% = 216.2 - 253.0 V
    3) 2010 aprīlis 230V+10%/-10% = 207.0 - 253.0 V
    Latvijā no Padomijas laikiem ir mainīts sprieguma nomināls – no 220V uz 230V +/-10%un, atbilstoši pašreizējai likumdošanai, Latvijas teritorijā rozetēs spriegums drīkst būt 207,0-253,0V, kas ir, ikurāt, identisks spriegumiem Anglijas iedzīvotāju rozetēs.

    Pārējais tēmā pļāpātais par vadu materiāliem un šķērsgriezumiem jāmeklē kādos Gejropas papīros, vai atbilstoši Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr.914 jārīkojas šādi: „Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus.”
    Gejropā, atšķirībā no Padomijas, ir totāls bardaks elektroierīču darbināšanas pieļaujamo spriegumu uzrādīšanā. Piemēram, LED spuldzēm vispār nevar saprast vai tām uzrādīti nominālie spriegumi (220, 230, 240V) ar tiem saprotot arī pielaides (+/-%), vai galējie ražotāja garantētie pieļaujamie darbināšanas spriegumi (220-240V), tādēļ esmu paturējis tikai lampeles ar uzrakstiem 230V (ar to saprotot, ka tam spriegumam ir pielaide +/-10%) un 85~265V (ar to saprotot, ka tie ir ražotāja garantētie pieļaujamie elektroierīces darbināšanas spriegumi) . Pievērsiet uzmanību LED spuldžu uzrādītajiem darbināšanas spriegumiem un sapratīsiet ka katrs ražotājs driķē ko un kā grib un par Standartiem tiem nospļauties. Smieklīgi, vai ne tā!!! Es pārsmējos, kad izlasīju moderno SDS2000X sērijas osciloskopu pieļaujamos darbināšanas spriegumus 100 ~ 240 Vrms 50/60Hz. Skaidrs tak, ka tie verķi nav Latvijas elektrotīkliem – rozetē pēc Likuma var būt arī 253V.

    Un topika autoram par vadu šķērsgriezumiem. Ir vairākas pieejas, tāpat kā konstruējot 50Hz transformatoru (max. lietderības koeficients, max. vai min. temperatūra, min. svars vai min. materiālu izmaksa). Ja runājam par 9 kW cepeškrāsni, tad vēlams lai sildītu tā nevis tās pievads, tādēļ domāju būtu pareizi izvēlēties vada šķērsgriezumu atbilstoši rūpnieciskām normām, piemēram, uz elektrolīzes iekārtām, kur aprēķinu kalkulācijā ir pieņemts 5% sprieguma kritums līdz elektrolīzeriem. Var protams savām vajadzībām rēķināt arī uz pieļaujamo temperatūru pievadam. Abi aprēķini būs pareizi, stipri atšķirsies tikai ampēri uz kvadrātmilimetru un pievada izdalītais siltuma daudzums, pēdējā gadījumā arī krāsns sildīs vājāk. Kamēr šo rakstīju, iemetu aci Krievijas Standartos – tur ГОСТ 50571.5.52-2011 viss pa vecam - 5% sprieguma kritums visam kas nav apgaisme, apgaismei -3% sprieguma kritums. Latvijai pašai tādu Standartu nav un nevar būt, tā tikai loka muguru savu kungu priekšā un vairāk vai mazāk tēlo ka ievēro savu kungu Standartus. Pie 12 komentāra par literatūru - krievu laikos latviski par montāžu bija (kaut kur arī man jābūt) tādas pabiezas grāmatiņas, kā elektromontiera rokasgrāmatas, vai ar līdzīgiem nosaukumiem, tās bija uzrakstītas, es tā domāju, ievērojot Padomijas Standartu prasības.

  3. #23
    Junior Member
    Mar 2018
    14

    Šī izvērsusies par kārtējo muldamo tēmu un tādēļ nedaudz pamuldēšu arī es. Pirmkārt, kas vispār ir Standarts, kas to nosaka – Oma likums? – nesmīdini foruma dalībniekus!!! Manā skatījumā Standarts ir Politisks Dokuments, kurš pauž noteikto kārtību kādā Valstī vai no tās atkarīgā teritorijā, un nekā citādi. Par to kādēļ tādi papīreļi kā Standarti ir tikuši ieviesti, savulaik RPI pasniedzēji kā vienkāršu piemēru minēja radioaparātu tīkla vadu. Esot bijis vesels kuriozs saistībā ar tīkla vadu garumu – gadu gaitā tikuši vairākkārtīgi iesniegti racionalizācijas projekti, kuros izklāstīts, ka kārtējo reizi samazinot radioaparāta tīkla vada garumu vēl par 10 centimetriem Valsts ietaupa tik un tik uz ieekonomēto materiālu daudzuma. Kā atbilde tam sekojis Politisks Dokuments – Standarts kurā noteikts kādam tam vadam (auklai) jābūt. Ja nav slinkums, atšķir kādu Padomijas laiku Standartu un izlasi ka Standarts ir Dokuments (Likums), kura prasību neievērošanas gadījumā ikviens likumnepakļāvīgais tiks Sodīts. Par tiem Standartiem var palasīt arī Lukomorē.
    Par rozešu augstumu. Esmu novērojis ka rozetes lepnās mājās novietotas virs grīdlīstēm. Gejropā rozetes liek zemu, laikam, lai visi būtu spiesti vienmēr pieliekties. Esmu pieradis pie tiem rozešu augstumiem kādi bija krievu laikos, jo man un manas ģimenes locekļiem ir ergonomiskāk, t.i. nepieliecoties ir iespēja „ieštepselēt” gludekli.

    Braucam tālāk – tēma „Latvijas Standarti”. Tēmas izpratnei jāsaprot ka Standarts ir Politiska rakstura Valstisks Dokuments. Ar sapratni ka kādas Valsts Standarts ir Valsts Dokuments, un pat vāji zinot Latvijas vēsturi, jābūt skaidram ka tādi „Latvijas Standarti” atšķirībā no Anglijas Standartiem ir stipri apšaubāma iespēja, jo, kad Latvija bija okupēta - tā pakļāvās okupantu likumiem – Standartiem, savukārt pašreizējais Latvijas statuss - EEK (ekonomiskās ekspluatācijas kolonija) nosaka ka Latvija pakļauta Gejropas Likumiem – Standartiem, uz ko arī norāda Latvijas Likumdošana (Ministru kabineta noteikumi Nr.759).
    Tēmā ir pļāpāts par spriegumu Anglijā. Anglijā ar Likumu noteiktais spriegums rozetēs praktiski palicis nemainīgs un tas vēsturiski mainījies sekojoši:
    1) līdz 1995 240V+/-6% = 225.6 - 254.4 V

    2) ar 1995 1.janvāri 230V+10%/-6% = 216.2 - 253.0 V
    3) 2010 aprīlis 230V+10%/-10% = 207.0 - 253.0 V
    Latvijā no Padomijas laikiem ir mainīts sprieguma nomināls – no 220V uz 230V +/-10%un, atbilstoši pašreizējai likumdošanai, Latvijas teritorijā rozetēs spriegums drīkst būt 207,0-253,0V, kas ir, ikurāt, identisks spriegumiem Anglijas iedzīvotāju rozetēs.

    Pārējais tēmā pļāpātais par vadu materiāliem un šķērsgriezumiem jāmeklē kādos Gejropas papīros, vai atbilstoši Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr.914 jārīkojas šādi: „Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus.”
    Gejropā, atšķirībā no Padomijas, ir totāls bardaks elektroierīču darbināšanas pieļaujamo spriegumu uzrādīšanā. Piemēram, LED spuldzēm vispār nevar saprast vai tām uzrādīti nominālie spriegumi (220, 230, 240V) ar tiem saprotot arī pielaides (+/-%), vai galējie ražotāja garantētie pieļaujamie darbināšanas spriegumi (220-240V), tādēļ esmu paturējis tikai lampeles ar uzrakstiem 230V (ar to saprotot, ka tam spriegumam ir pielaide +/-10%) un 85~265V (ar to saprotot, ka tie ir ražotāja garantētie pieļaujamie elektroierīces darbināšanas spriegumi) . Pievērsiet uzmanību LED spuldžu uzrādītajiem darbināšanas spriegumiem un sapratīsiet ka katrs ražotājs driķē ko un kā grib un par Standartiem tiem nospļauties. Smieklīgi, vai ne tā!!! Es pārsmējos, kad izlasīju moderno SDS2000X sērijas osciloskopu pieļaujamos darbināšanas spriegumus 100 ~ 240 Vrms 50/60Hz. Skaidrs tak, ka tie verķi nav Latvijas elektrotīkliem – rozetē pēc Likuma var būt arī 253V.

    Un topika autoram par vadu šķērsgriezumiem. Ir vairākas pieejas, tāpat kā konstruējot 50Hz transformatoru (max. lietderības koeficients, max. vai min. temperatūra, min. svars vai min. materiālu izmaksa). Ja runājam par 9 kW cepeškrāsni, tad vēlams lai sildītu tā nevis tās pievads, tādēļ domāju būtu pareizi izvēlēties vada šķērsgriezumu atbilstoši rūpnieciskām normām, piemēram, uz elektrolīzes iekārtām, kur aprēķinu kalkulācijā ir pieņemts 5% sprieguma kritums līdz elektrolīzeriem. Var protams savām vajadzībām rēķināt arī uz pieļaujamo temperatūru pievadam. Abi aprēķini būs pareizi, stipri atšķirsies tikai ampēri uz kvadrātmilimetru un pievada izdalītais siltuma daudzums, pēdējā gadījumā arī krāsns sildīs vājāk. Kamēr šo rakstīju, iemetu aci Krievijas Standartos – tur ГОСТ 50571.5.52-2011 viss pa vecam - 5% sprieguma kritums visam kas nav apgaisme, apgaismei -3% sprieguma kritums. Latvijai pašai tādu Standartu nav un nevar būt, tā tikai loka muguru savu kungu priekšā un vairāk vai mazāk tēlo ka ievēro savu kungu Standartus. Pie 12 komentāra par literatūru - krievu laikos latviski par montāžu bija (kaut kur arī man jābūt) tādas pabiezas grāmatiņas, kā elektromontiera rokasgrāmatas, vai ar līdzīgiem nosaukumiem, tās bija uzrakstītas, es tā domāju, ievērojot Padomijas Standartu prasības.
    Liels paldies par savu veltito laiku saja temaa. Bus ta rokasgramata japamekle. Vispar cik saprotu Latvija daudzas jomas ir bardaks un nekas netiek kartots. Vispar ja butu kads cilveks, ka izdotu par jaunu kadu gramatu par elektromontazu tad domaju tiri labi nopelnitu, jo tagad gramatas ko esmu atradis latviesu valoda tur viens un tas pats tiek malts. Bet nav tada apraksta ka Anglija " On site guide" un "Electeic guide Building regulations" "18 edition" un tajas aprakstits viss. Kur var vilkt vadus, ka vilkt vadus, ka aprekinat vadu resnumu , kadus drosinatajus jalieto un ta talak. Un tiek atjaunota informacija ik pec kada laika. Protams tas nenozime , ka Latvija butu slikti elektriki, bet gan to , ka lai ko iemacitos tad jamacas no krievu un citu valodu gramatam. Varu kludities bet mans personigais viedoklis ir tads , ka agrakas Latviesu elektrotehnikas ir gruti sagremot jo formulas uz formulam un iesakumam tas gramatas ir par smagu.

  4. #24
    Moderator
    Jan 2009
    Rīga
    4,428

    Kurš moderns cilvēks mūsdienās lasa grāmatas? Visiem ir glaudāmas fļizes un interneti. Standarti tiek nopumpēti no internetiem un, labākajā gadījumā, izdrukāti uz A4 lapām. Skarpbi teikts par grāmatām, bet patiesi. Padomju laikos nebija kabatā bāžama flīzes, tāpēc arī drukāja grāmas un bija arī lasītāji.

    Tikai nepārprotiet, arī man patīk grāmatas, bet uz dzīvi, diemžēl, jāskatās no šodienas skatu punkta, nevis nostaļgiski.

  5. #25
    Junior Member
    Nov 2017
    11

    Bet nav tada apraksta ka Anglija " On site guide" un "Electeic guide Building regulations" "18 edition" un tajas aprakstits viss.
    Ok, paldies par norādīto literatūru! Novilku „Guide-to-the-wiring-regulations.pdf 17th” – tie manis uzrādītie spriegumu kritumi ir arī tur – nu es biju uzrādījis rūpniecībā noteiktos, privātajiem tie ir -6% visam kas nav apgaisme un apgaismei -8%. Krievu laiku grāmatiņas derīgas tikai kolekcijai, jo tas ko es tagad novilku ir kā instrukcija ar formulām un praktiskiem lielumiem, bez tā, ir nepārtraukti atsauces uz konkrētiem Likumiem. Elektriķi Latvijā ir normāli, droši apgalvoju, jo tas puisis, kurš šogad mainīja man elektrības skaitītāju, zināja arī Latvijas vēsturi par drošinātājiem nullvadā (drošinātāji manā vecajā mājā atrodas arī NULLVADĀ, kurš vēsturiski pirms 60tiem bija paredzēts kā otra fāze) gan zināja to ka tanī nupat novilktajā lasāmvielā zīmējums Figure C 4.9 apskatītajai TN-C-S sistēmai (brīnos šo zīmējumu skatot, ka tāda lieta Eiropā vispār tiek pieļauta) ir potenciāli dzīvībai bīstams pasākums, jo konkrēti manā mājā starp veļas mašīnas metāla korpusu, kurš pievienots sadales skapī ar trešo vadu (trīs vadu kabelis vienfāzes elektroietaisei) nullvadam un blakus esošo centrālapkures čuguna radiatoru (saistīts ar zemi – zemēts) ir neliels potenciāls – reizēm pat 6,3V lampiņa tur izdeg. Kā mēs zinām cilvēkam bīstama ir strāva, kura pat pie nelieliem spriegumiem var sasniegt dzīvībai bīstamas vērtības - 50 un vairāk miliampērus, tādēļ es atzinīgi novērtēju tā elektriķa zināšanas, kurš man pateica ka arī viņaprāt sistēma TN-C-S negarantē cilvēka drošību, tādēļ būtu jālieto tikai sistēma Figure C 4.10 ar atkārtoto zemējuma kontūru katrai mājai – TT sistēma. Un vēl es brīnos ka Eiropā slēdzi (releja grupu) ievieto arī nullvadā (tā pati uzzīmētā TT sistēma). 2006. gadā Čehijas inženieris un elektromontieri palaida rūpniecisku ražotni (tur sanāca pāris gadus pastrādāt) kurā bija 36 elektromotori un nevienam elektromotoram netika komutēts nullvads.

    Es no piedalīšanās šai topikā atradu kādi Likumi – Standarti ir pašlaik spēkā Latvijas teritorijā un sapratu to ka pat pieslēdzot LED apgaismi kaimiņam malkas šķūnītī varu tikt sodīts ja izrādīsies ka sprieguma kritums no sadales skapja līdz lampiņai pārsniegs 8%. Esmu kļūdījies kad rakstīju ka pievadu var rēķināt balstoties uz siltumaprēķinu tam, jo nezināju par Likumā noteiktajiem -8%.

  6. #26
    Junior Member
    Mar 2018
    14

    Ok, paldies par norādīto literatūru! Novilku „Guide-to-the-wiring-regulations.pdf 17th” – tie manis uzrādītie spriegumu kritumi ir arī tur – nu es biju uzrādījis rūpniecībā noteiktos, privātajiem tie ir -6% visam kas nav apgaisme un apgaismei -8%. Krievu laiku grāmatiņas derīgas tikai kolekcijai, jo tas ko es tagad novilku ir kā instrukcija ar formulām un praktiskiem lielumiem, bez tā, ir nepārtraukti atsauces uz konkrētiem Likumiem. Elektriķi Latvijā ir normāli, droši apgalvoju, jo tas puisis, kurš šogad mainīja man elektrības skaitītāju, zināja arī Latvijas vēsturi par drošinātājiem nullvadā (drošinātāji manā vecajā mājā atrodas arī NULLVADĀ, kurš vēsturiski pirms 60tiem bija paredzēts kā otra fāze) gan zināja to ka tanī nupat novilktajā lasāmvielā zīmējums Figure C 4.9 apskatītajai TN-C-S sistēmai (brīnos šo zīmējumu skatot, ka tāda lieta Eiropā vispār tiek pieļauta) ir potenciāli dzīvībai bīstams pasākums, jo konkrēti manā mājā starp veļas mašīnas metāla korpusu, kurš pievienots sadales skapī ar trešo vadu (trīs vadu kabelis vienfāzes elektroietaisei) nullvadam un blakus esošo centrālapkures čuguna radiatoru (saistīts ar zemi – zemēts) ir neliels potenciāls – reizēm pat 6,3V lampiņa tur izdeg. Kā mēs zinām cilvēkam bīstama ir strāva, kura pat pie nelieliem spriegumiem var sasniegt dzīvībai bīstamas vērtības - 50 un vairāk miliampērus, tādēļ es atzinīgi novērtēju tā elektriķa zināšanas, kurš man pateica ka arī viņaprāt sistēma TN-C-S negarantē cilvēka drošību, tādēļ būtu jālieto tikai sistēma Figure C 4.10 ar atkārtoto zemējuma kontūru katrai mājai – TT sistēma. Un vēl es brīnos ka Eiropā slēdzi (releja grupu) ievieto arī nullvadā (tā pati uzzīmētā TT sistēma). 2006. gadā Čehijas inženieris un elektromontieri palaida rūpniecisku ražotni (tur sanāca pāris gadus pastrādāt) kurā bija 36 elektromotori un nevienam elektromotoram netika komutēts nullvads.

    Es no piedalīšanās šai topikā atradu kādi Likumi – Standarti ir pašlaik spēkā Latvijas teritorijā un sapratu to ka pat pieslēdzot LED apgaismi kaimiņam malkas šķūnītī varu tikt sodīts ja izrādīsies ka sprieguma kritums no sadales skapja līdz lampiņai pārsniegs 8%. Esmu kļūdījies kad rakstīju ka pievadu var rēķināt balstoties uz siltumaprēķinu tam, jo nezināju par Likumā noteiktajiem -8%.
    Tad sanāk, ka jāturās tomēr būs pie tajām Angļu grāmatām. Prieks, ka atradi arī ko noderīgu no šejienes. Bet problēma rodas tajā, ka viss tiek modernizēts un elektronikas paliek aizvien vairāk. Pagaidām neesmu sagatavojis piemērus bet domāju viens man tāds būs jāsagatavo. Tas prāta palauzīšanai pašam un citiem. Kā arī pašam interesē tāda lieta, kapēc dzīvoklī var ielikt 3 fāzes ar katru no tām 32A un vai nav vienkāršāk kā Anglijā 1 fāze ar 100A drošinātāju?

    Nezinu vai šeit drīkst forumā likt linkus. bet tā izskatās kaste Anglijā: http://www.diydoctor.org.uk/images/fuses.jpg

    Drošinātājiem pieslēgts tikai dzīvais vads. Neitrālie vienā čupiņā un sazemējums otrā. Un attēlā var redzēt , ka tur drošinātājiem ir stipri vairāk summa nekā Latvijā 16A uz dzīvokli.

  7. #27
    Junior Member
    Mar 2018
    14

    Kurš moderns cilvēks mūsdienās lasa grāmatas? Visiem ir glaudāmas fļizes un interneti. Standarti tiek nopumpēti no internetiem un, labākajā gadījumā, izdrukāti uz A4 lapām. Skarpbi teikts par grāmatām, bet patiesi. Padomju laikos nebija kabatā bāžama flīzes, tāpēc arī drukāja grāmas un bija arī lasītāji.

    Tikai nepārprotiet, arī man patīk grāmatas, bet uz dzīvi, diemžēl, jāskatās no šodienas skatu punkta, nevis nostaļgiski.
    Teikšu godīgi, ka priekšroku dodu mazai grāmatai kabatā, nekā planšeti vai telefonu. Man telefons piepumpēts pilns ar informāciju, bet neko nelasu un ja sēžu pie datora visu laiku tad staigā visu laiku kā zombijs. Bet grāmatu pašķirsti un palasi un ne acis sāp un lapas pāršķirt ir ātrāk.

  8. #28
    Moderator
    Jan 2009
    Rīga
    4,428

    Un kur tad ir nopērkama attiecīgā grāmata? Es domāju par šo tēmu, nevis vipār kā tāda. Portams ka grāmatu pašķirstīt ir patīkami, bet... BET!

  9. #29
    Senior Member
    Jan 2009
    181

    bet tā izskatās kaste Anglijā: http://www.diydoctor.org.uk/images/fuses.jpg
    [/QUOTE]

    Manis shēmotās sadales Latvijā izskatās stipri līdzīgi. Vienīgi pilnīgi lieks un nesaprotams ir nulles vada atslēgums (sarkanais galēji labais slēdzis) Un ar lielampēru (40 A) automātiem tomēr vajadzētu uzmanīties. Vispirms būtu jāpamēra attiecīgās cilpas fāze-nulle pretestība un jāaprēķina īsslēguma strāva, citādi īsslēguma gadījumā var gadīties ka automāts tā arī neatslēgsies, bet māja nodegs. Nav panaceja tie 100A automāti, visam jābūt samērīgam ar reālo patēriņu.

  10. #30
    Junior Member
    Mar 2018
    14

    Un kur tad ir nopērkama attiecīgā grāmata? Es domāju par šo tēmu, nevis vipār kā tāda. Portams ka grāmatu pašķirstīt ir patīkami, bet... BET!
    Anglija var nopirkt. Man ir neliela izmera gramatas, bet kabatas izmera vel neesmu izdomajis vai pirkt. Protams anglu valoda. Vispar tada doma bija visu partulkot latviesu valoda un iesiet ka gramatu. Bet vai tas atmaksajas to laiku pavadit. Pasam netrauce jo anglu valoda padodas loti labi.

+